Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tas būtiski samazinātu viņu ienākumus vecumdienās, liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja. Tikai katrs trešais (31%) respondents šim apgalvojumam nepiekrīt, bet vēl 10% atzīst, ka nepārzina pensiju 2. līmeņa darbības principus.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāju interese par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu samazinās. Salīdzinot šī gada februāra un maija aptauju rezultātus, to respondentu īpatsvars, kuri vēlētos izmantot šādu iespēju sarucis no 39% līdz 36%, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu neizņemtu, pieaudzis no 31% līdz 38%. Tas liecina, ka sabiedrībā pakāpeniski pieaug informētība par pensiju uzkrājumu nozīmi nākotnē un priekšlaicīgas izņemšanas sekām, kā rezultātā nostiprinās piesardzīgāka attieksme pret nākotnes uzkrājumu priekšlaicīgu izmantošanu.
Jaunieši vislabāk apzinās priekšlaicīgas izņemšanas riskus
Īpaši augsta izpratne par potenciālajiem riskiem vērojama jauniešu vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 81% respondentu piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var būtiski samazināt ienākumus pensijas gados. Turklāt 71% jauniešu norāda, ka paši neizmantotu iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ja tāda iespēja pastāvētu.
Aptauja parāda arī izteiktu saistību starp izglītības līmeni un izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi. Respondenti ar augstāko izglītību biežāk piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var samazināt ienākumus vecumdienās (62%), savukārt cilvēki ar zemāku izglītības līmeni biežāk atzīst, ka nepārzina pensiju 2. līmeņa darbības principus.
Pensiju 2. un arī 3. līmeņa nozīme nākotnē pieaugs
Pētījuma rezultāti sasaucas ar Latvijas Bankas vērtējumu par Latvijas demogrāfiskajām tendencēm un pensiju sistēmas ilgtspēju.
Samazinoties darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam un pieaugot pensionāru īpatsvaram, nākotnē arvien mazāk strādājošo būs jānodrošina arvien vairāk pensionāru. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā uz vienu pensionāru var samazināties no 2,6 cilvēkiem 2025. gadā līdz 1,4 cilvēkiem 2060. gadā.
Šādos apstākļos pieaug fondēto uzkrājumu nozīme. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pensiju 2. līmeņa ieguldījumu pienesums nākotnes pensijās pakāpeniski pieaugs, savukārt tikai uz paaudžu solidaritāti balstītās pensijas sistēmas spēja nodrošināt līdzšinējo ienākumu līmeni samazināsies. Sasniedzot pensijas vecumu, lielākie ieguvēji būs tie, kas brīvprātīgi būs ieguldījuši līdzekļus arī pensiju 3. līmenī.
“Uzņēmēji raugās uz pensiju sistēmu ne tikai kā uz sociālās aizsardzības instrumentu, bet arī kā uz svarīgu ekonomikas ilgtspējas elementu. Darbinieku finansiālā drošība ilgtermiņā ir cieši saistīta ar darba tirgus stabilitāti, produktivitāti un sabiedrības labklājību kopumā. Tāpēc ir svarīgi veidot izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi un saglabāt uzticību sistēmai, kas palīdz cilvēkiem nodrošināt cienīgus ienākumus pēc aktīvo darba gaitu noslēgšanas,” atzīmē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.
Savukārt Evita Goša, FICIL Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja norāda: “Starptautiskā un reģionālā pieredze rāda, ka brīžos, kad pensiju uzkrājumi kļūst viegli pieejami, tie lielā mērā tiek izlietoti patēriņam, nevis ilgtermiņa drošībai. Tas nozīmē, ka nākotnē cilvēki kļūst ievainojamāki, bet spiediens uz publiskajām finansēm pieaug. Tāpēc būtiski saglabāt skaidru un paredzamu regulējumu, kas aizsargā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu galveno mērķi – drošas vecumdienas, kā arī turpināt stiprināt sabiedrības izpratni par pensiju sistēmas uzbūvi un nozīmi.”
Vēl par tēmu:
Cik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālāk