Kad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?

Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts līgums par fiksētu elektrības cenu vidēja izmēra dzīvoklim var sniegt ap 120 eiro ietaupījumu gadā, bet privātmājai – pat līdz 250 eiro atkarībā no tā, kurā brīdī noslēgts līgums. Kādos gadījumos mājsaimniecībām piemērotāks ir līgums par fiksētu cenu un kad ir visizdevīgāk to slēgt, skaidro energokompānijas Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Kam der fiksētais, kam – dinamiskais?
Fiksētais līgums ļauj mājsaimniecībām vieglāk plānot savus izdevumus, jo nodrošina nemainīgu cenu par kilovatstundu visā līgumā noteiktajā periodā – 12, 18 vai 24 mēnešus atkarībā no klienta izvēles. Cenu līguma darbības periodā neietekmē sezonalitāte un citi vairumtirdzniecības faktori.
Savukārt iegādājoties elektroenerģiju par biržas cenu, var nākties pielāgot savus ikdienas paradumus: lai gūtu maksimālo izdevīgumu no dinamiskajiem tarifu plāniem, ir svarīgi sekot līdzi biržas cenu svārstībām un tērēt elektrību stundās, kad cena ir zemāka.
“Lai arī vēsturiski biržas cena ir bijusi izdevīgāka, it sevišķi klientiem, kuriem ir iespēja uzstādīt saules paneļus un baterijas, cilvēki tomēr nelabprāt maina savus patēriņa paradumus. Enefit pieredze rāda, ka ap 70–80 % mājsaimniecību meklē nevis zemāko cenu biržā, bet gan pieņemamu cenu bezrūpīgākai ikdienai, tāpēc izvēlas fiksētas cenas līgumus,” skaidro Enefit Komercdepartamenta vadītājs Edgars Cvetkovs.
Vai sezonalitātei ir nozīme?
Vēsturiski sezonalitāte ir bijusi vērā ņemams elektroenerģijas cenu veidošanās aspekts, jo pavasaros, Daugavā ceļoties palu ūdeņiem, elektrība ir maksājusi krietni lētāk. Pēdējos gados, attīstoties enerģijas ieguvei no citiem atjaunīgajiem resursiem, sezonalitāte vairs nav tik izteikta. Tomēr pavasarī un vasarā, kad saule spīd visspožāk un ūdenskrātuvēs ir vairāk ūdens, cenas likumsakarīgi mēdz būt zemākas. Piemēram, jūnijā netipiski vēsie, lietainie un vējainie laikapstākļi ļāva saražot ievērojami vairāk hidroenerģijas un vēja enerģijas un līdz ar to samazināt vidējo elektroenerģijas cenu par 37 % salīdzinājumā ar maiju.
Edgars Cvetkovs uzsver – neviens tirgotājs nevar paredzēt, kāda būs elektrības cena nākamā gada aprīlī, tomēr, visticamāk, labāka nekā novembrī, – vismaz spriežot pēc vēsturiskajiem datiem par pēdējiem 10 gadiem.
“Lai pēc iespējas izdevīgāk nofiksētu cenu arī tajos periodos, kad elektrības cenai ir tendence pieaugt, – rudenī vai ziemā, – es ieteiktu, pirmkārt, neatstāt līguma pārslēgšanu uz pēdējo brīdi, lai nebūtu obligāti jāpērk tas, kas tajā brīdī ir pieejams par jebkādu cenu. Un, otrkārt, plānot līguma periodu tā, lai tas iekļautu iespējami vairāk pavasara un vasaras mēnešu. Tas ļaus kopējai cenai par visu periodu būt zemākai,” iesaka eksperts.
Kā noslēgt visizdevīgāko līgumu ar fiksētu elektroenerģijas cenu?
• Izvērtējiet savus paradumus: ja jums ir svarīgas ērtības un stabilitāte un jūs zināt, ka negribēsiet pielāgoties biržas cenu svārstībām, ir vērts izvēlēties fiksētu cenu.
• Slēdzot līgumu, izvēlieties tādu periodu, kas ietver iespējami vairāk sezonu ar dabiski zemākām elektrības cenām – pavasari un vasaru.
• Šādi fiksējot cenu, klients visu līguma periodu būs pasargāts arī no citiem riskiem: elektroenerģijas cenu veido daudzi faktori, t. sk. ģeopolitiskā situācija, ārkārtēji laikapstākļi un citi notikumi. Tā kā Baltija gada griezumā ir elektroenerģijas deficīta apgabals un ir atkarīga no starpsavienojumiem ar Rietumeiropu un Skandināviju, elektroenerģijas cenu var būtiski palielināt, piemēram, neplānoti starpsavienojumu pārrāvumi. Klientus ar fiksētas cenas līgumu šādi pavērsieni neietekmē.
• Izsveriet, cik svarīgs jums ir ilgtspējas aspekts. Enefit no 1. jūlija ir vienīgais tirgotājs Latvijā, kas visiem mājsaimniecību klientiem bez papildu maksas nodrošina 100 % zaļo elektrību. Tādējādi ikviens var mazināt savu ietekmi uz vidi, izmantojot enerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem, neradot kaitīgas emisijas un piesārņojumu. Zaļā elektrība iekļauta visos elektroenerģijas iegādes līgumos – gan ar fiksētu, gan biržas cenu. Kā rāda Enefit novērojumi, piedāvājot klientiem to pašu cenu, vairums labprātāk izvēlas zaļo enerģiju.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk