• Tweet

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pirmo reizi izstrādājusi pētījumu par visu trīs Baltijas valstu investīciju vidi (FICIL Sentiment Index).

“Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, investori augstu vērtē Latvijas un visa Baltijas reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti – esam spējuši tikt galā lielākajiem pēdējo gadu izaicinājumiem. Mums jāmācās arī pašiem vairāk novērtēt sasniegto un izmantot mūsu stiprās puses – maza un elastīga ekonomika, attīstīti digitālie pakalpojumi un infrastruktūra, pasaulē novērtēti sasniegumi inovāciju, IKT, kvantu tehnoloģiju jomās. Investori novērtē Latvijas sasniegumus dronu tehnoloģiju attīstībā, pašmāju aizsardzības industrijas attīstībā un – līdz ar to mūsu pašu ekonomikā.

Latvijas diplomātiskais dienests aktīvi atbalsta uzņēmējus ārvalstīs – un mēs redzam konkrētus rezultātus, īpaši tajās valstīs, kur mums ir vēstniecības un goda konsuli. Savukārt Latvijā mums ir visi nepieciešamie instrumenti, lai atbalstītu ārvalstu investorus. Mums kopā, ciešā valsts pārvaldes, privātā un akadēmiskā sektora sadarbībā, ir jāturpina darīt – mazāk runāt un vairāk darīt,” uzrunājot ārvalstu investorus, uzņēmējus, Baltijas valstu ekonomikas ministrus un citas amatpersonas, augsta līmeņa pasākumā par investīciju vidi Baltijā uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.

Saskaņā ar pētījumu, 2024. gada pēdējā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju atlikums Latvijā sasniedzis 26,3 miljardus eiro jeb par 5,1 miljardu eiro vairāk nekā 2021. gada pēdējā ceturksnī. Kopumā pērn ārvalstu investīciju naudas atlikums pieauga par 5,6 % jeb 1,4 miljardiem eiro. Savukārt 50 % no aptaujātajiem esošajiem investoriem šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā.

“Reģionālā drošība un noturība, atbalsts Ukrainai, reģionālās savienojamības uzlabošana, kā arī investīciju piesaiste ir svarīgākie Baltijas valstu trīspusējās sadarbības jautājumi. Mūsdienu mainīgajā drošības vidē cieša reģionālā sadarbība nav politiska izvēle, bet nepieciešamība, turklāt citu valstu investori Baltijas reģionu bieži uztver kā vienotu tirgu. Mūsu salīdzinoši nelielā reģiona elastība veicina ātru pielāgošanos un inovāciju attīstību, mūsu valstīm tas jāizmanto,” uzsver B. Braže.

Foto: Ārlietu ministrija