Eiropas Parlaments iedibina ordeni par nopelniem Eiropas labā

Atzīmējot Šūmana deklarācijas 75. gadadienu, Eiropas Parlaments iedibina Eiropas Nopelnu ordeni, pirmo šāda veida Eiropas apbalvojumu.
Gatavojoties Šūmana deklarācijas — Eiropas vienotības pamatakmens — 75. gadadienas svinībām, Eiropas Parlamenta Prezidijs ir nolēmis iedibināt Eiropas Nopelnu ordeni. Tas ir pirmais šāda veida Eiropas apbalvojums, ko piešķir kāda no Eiropas Savienības iestādēm.
Šis jaunais civilais apbalvojums godinās to cilvēku sasniegumus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Eiropas vienotības, demokrātijas un Eiropas vērtību stiprināšanā. Visas dalībvalstis, izņemot Īriju, piešķir valsts apbalvojumus, tā apliecinot kopīgu apņemšanos visā Savienībā atzīt izcilību un atalgot ieguldījumu sabiedrības bagātināšanā (Īrijā nav valsts apbalvojumu sistēmas; tā vietā tiek piešķirti goda nosaukumi un apbalvojumi, piemēram, Prezidenta apbalvojums par izcilu ieguldījumu ārvalstīs dzīvojošiem īriem).
Pašlaik Eiropas Savienības līmenī nav līdzīga apbalvojuma. Eiropas Nopelnu ordeņa mērķis ir novērst šo trūkumu, vēl vairāk stiprinot kopīgo Eiropas identitāti globālu pārmaiņu laikā, kad vajadzīga vēl ciešāka saliedēšanās.
“Eiropu veido mūsu cilvēki, un šis ordenis par nopelniem Eiropas labā ir domāts tieši viņiem,” sacīja Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. “Ar šo ordeni cildinām tos, kas iedvesmo ar savu drosmi, rīkojas ar pārliecību un — līdzīgi kā Robērs Šūmans — tic, ka miers, demokrātija un cilvēka cieņa nav tikai ideāli, bet tiešām strādā. Atzīmējot Eiropas drosmīgākā aizsākuma 75. gadadienu, godinām tos, kas turpina to veidot.”
Kandidātus apbalvojuma saņemšanai varēs izvirzīt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, ES valstu vai valdību vadītāji un dalībvalstu parlamentu spīkeri. Katru gadu apbalvojumu piešķirs līdz 20 laureātiem, kurus izraudzīsies īpaša komiteja. Tās sastāvā būs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki un četras izcilas Eiropas personības.
Plānots, ka pirmā apbalvošanas ceremonija notiks ne vēlāk kā 2026. gadā.
Šādi Eiropas Parlaments godina Eiropas nelokāmo vienotības garu, kas dzimis pēckara periodā un joprojām ir stiprs mūsdienu sarežģītās pasaules kontekstā.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālāk