5,5 eiro par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi – partiju alkatība pieaug
Laikā, kad naudas trūkums liedz celt atalgojumu skolotājiem un izpildīt dotos solījumus mediķiem, politisko partiju darbības nodrošināšanai nolemts atvēlēt būtiski vairāk valsts līdzekļu – par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņems 5,5 eiro, kas ir gandrīz 8 reizes vairāk nekā līdz šim.
Patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas gadā no valsts saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi. Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā šo situāciju būtiski mainīs, proti, likumprojekta grozījumi paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 5,5 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās. Derīgās zīmes par katru balsi 13. Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums ir 4 515 775 eiro. Vēl partijas saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmērā katra.
Komentējot, kāpēc partiju finansējuma apjomi piedzīvojuši tik strauju lēcienu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) norāda, ka šāds lēmums pieņemts, lai nedominētu šauras intereses. Bet kā vērienīgu finansējuma palielināšanu partijām, no kurām JKP saņems virs 730 000 eiro, var nenosaukt par savtīgu aprēķinu? JKP apsteigs tikai vēlēšanās otro vietu ieguvusī partija KPV LV, kas saņems virs 760 000 eiro un partija, pret kuru Bordāns it kā novilcis sarkano līniju, proti, “Saskaņa”, kura no valsts saņems vairāk nekā vienu miljonu eiro!
Kamēr Bordāns liekulīgi mums cenšas iegalvot, ka tas būšot it kā pienesums visai sabiedrībai, mediķi palikuši bez solītā algas palielinājuma par 20% – valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Savukārt skolotājiem atalgojumu it kā iecerēts celt uz brīvpusdienu rēķina – nolemts, ka no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, turklāt pie apstākļiem, kad pašvaldību funkciju izpildei nākamgad ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk. Vai tiešām šādos apstākļos pieļaujams, ka partijas astoņas reizes palielina sev finansējumu?
Valsts grimst nabadzībā, pensijas ir zem katras kritikas, tautai dotie solījumi netiek pildīti un politiķi joprojām domā tikai par savu kabatu piepildīšanu, ar tukšām frāzēm mēģinot mums iestāstīt, ka finansējuma palielināšana partijas padarīs labākas, tā slēpjot partiju aizvien augošo apetīti. Vai tiešām miljons “Saskaņai” vai vairāk kā 730 tūkstoši eiro JKP liks tām kļūt par savu vēlētāju aizstāvi, nevis nodarboties ar šauru grupu interešu lobēšanu? Laikam partijas aizmirsušas visiem zināmo teicienu par to, ka apetīte rodas ēdot.
Vai valsts finansējuma palielināšana partijām tiešām mazinās to kāri saņemt papildu naudu arī no sponsoriem? Kurš gan teiks, ka “mums naudas pietiek, vairāk nevajag”? Vai tiešām JKP un citu pie varas esošo partiju acīs vēlētāji ir kļuvuši par tik lieliem muļķiem, ka partijas cer, ka pasakām par to, ka miljoni palīdzēs tām atbrīvoties no privāto ziedotāju ietekmes, būs arī tādi vientieši, kas šīm pasakām tic?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālāk
