5,5 eiro par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi – partiju alkatība pieaug
Laikā, kad naudas trūkums liedz celt atalgojumu skolotājiem un izpildīt dotos solījumus mediķiem, politisko partiju darbības nodrošināšanai nolemts atvēlēt būtiski vairāk valsts līdzekļu – par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi partijas katru gadu saņems 5,5 eiro, kas ir gandrīz 8 reizes vairāk nekā līdz šim.
Patlaban 2% slieksni pārvarējušās partijas gadā no valsts saņem 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi. Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā šo situāciju būtiski mainīs, proti, likumprojekta grozījumi paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu 5,5 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās. Derīgās zīmes par katru balsi 13. Saeimas vēlēšanās partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta finansējums ir 4 515 775 eiro. Vēl partijas saņems bāzes finansējumu 100 000 eiro apmērā katra.
Komentējot, kāpēc partiju finansējuma apjomi piedzīvojuši tik strauju lēcienu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) norāda, ka šāds lēmums pieņemts, lai nedominētu šauras intereses. Bet kā vērienīgu finansējuma palielināšanu partijām, no kurām JKP saņems virs 730 000 eiro, var nenosaukt par savtīgu aprēķinu? JKP apsteigs tikai vēlēšanās otro vietu ieguvusī partija KPV LV, kas saņems virs 760 000 eiro un partija, pret kuru Bordāns it kā novilcis sarkano līniju, proti, “Saskaņa”, kura no valsts saņems vairāk nekā vienu miljonu eiro!
Kamēr Bordāns liekulīgi mums cenšas iegalvot, ka tas būšot it kā pienesums visai sabiedrībai, mediķi palikuši bez solītā algas palielinājuma par 20% – valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Savukārt skolotājiem atalgojumu it kā iecerēts celt uz brīvpusdienu rēķina – nolemts, ka no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts, turklāt pie apstākļiem, kad pašvaldību funkciju izpildei nākamgad ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk. Vai tiešām šādos apstākļos pieļaujams, ka partijas astoņas reizes palielina sev finansējumu?
Valsts grimst nabadzībā, pensijas ir zem katras kritikas, tautai dotie solījumi netiek pildīti un politiķi joprojām domā tikai par savu kabatu piepildīšanu, ar tukšām frāzēm mēģinot mums iestāstīt, ka finansējuma palielināšana partijas padarīs labākas, tā slēpjot partiju aizvien augošo apetīti. Vai tiešām miljons “Saskaņai” vai vairāk kā 730 tūkstoši eiro JKP liks tām kļūt par savu vēlētāju aizstāvi, nevis nodarboties ar šauru grupu interešu lobēšanu? Laikam partijas aizmirsušas visiem zināmo teicienu par to, ka apetīte rodas ēdot.
Vai valsts finansējuma palielināšana partijām tiešām mazinās to kāri saņemt papildu naudu arī no sponsoriem? Kurš gan teiks, ka “mums naudas pietiek, vairāk nevajag”? Vai tiešām JKP un citu pie varas esošo partiju acīs vēlētāji ir kļuvuši par tik lieliem muļķiem, ka partijas cer, ka pasakām par to, ka miljoni palīdzēs tām atbrīvoties no privāto ziedotāju ietekmes, būs arī tādi vientieši, kas šīm pasakām tic?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk
