• Tweet

2020. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem, bet gada laikā – par 2,2 procentpunktiem.

Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā palielinājās bezdarbnieku skaits. 2. ceturksnī bija 83,5 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,0 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Kopš 2014. gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019. gada beigās tas bija nedaudz zemāks nekā Lietuvā. 2. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija tāds pats kā Lietuvā (8,6 %), bet augstāks nekā Igaunijā (7,1 %).

Ilgstošie bezdarbnieki

2020. gada 2. ceturksnī par 13,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 40,0 līdz 26,9 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 1,9 tūkstošiem, un 2. ceturksnī tas bija 22,4 tūkstoši.

Jauniešu bezdarbs

2020. gada 2. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 18,2 %, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2,7 tūkstošiem un bija 11,3 tūkstoši.

2. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 13,6 % bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 2,1 procentpunktu.

2. ceturksnī 36,5 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,5 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2020. gada 2. ceturksnī 29,9 % jeb 415,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 1. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem jeb 0,9 %, bet gada laikā – par 18,3 tūkstošiem jeb 4,2 %.

2. ceturksnī 9,8 tūkstoši jeb 2,4 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,6 %, bet 1. ceturksnī – 3,0 %.

2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.