Zibenīgi nomaina banku uzraugus
Kristīne Černaja-Mežmale vakar saņēma 52 Saeimas deputātu balsis, lai drīkstētu pārņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadīšanu uz nenoteiktu laiku līdz pilnīgai komisijas vadītāju sastāva nomaiņai.
K. Černaju-Mežmali varētu pielīdzināt barjerskrējējai, kas bez jebkāda ieskrējiena vienā piegājienā tikusi pāri trijām barjerām. Vakar no rīta viņa atspērās no FKTK Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietas un vēlā pēcpusdienā piezemējās FKTK pagaidu priekšsēdētājas krēslā. Vienas dienas laikā viņu par cienīgu vadīt FKTK atzina Latvijas Bankas padome, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas plenārsēdes dalībnieki. Visticamāk, ka viņa kļuvusi par vienīgo amatpersonu visā Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kuras iecelšanai amatā tika sasaukta vienas dienas laikā trešā Saeimas ārkārtas sēde. Šīs sēdes sasaukšanas godu viņai gan nācās dalīt ar FKTK tagad jau bijušajiem vadītājiem Pēteru Putniņu un Guntu Razāni, kuru atlaišanai no darba tāpat bija vajadzīgs Saeimas balsojums.
Saeimas jaudu apsveikšanas rituālu veikšanā izrādījās izsmēlusi Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā, kam tika veltīta Saeimas pirmā ārkārtas plenārsēde. Otrajā sēdē ziedi vēl bija atlikuši Saeimas uzticību ieguvušajam kultūras ministram Naurim Puntulim, bet trešajā plenārsēdē viss notika bez ziediem un pat bez aplausiem. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars no Saeimas tribīnes publiskoja deputātu vēlēšanos uzzināt, kā nākamā FKTK vadītāja izskatās. M. Bondara risinājums bija parādīt ar pirkstu virzienā, kur skatīties, lai plenārsēžu zālē esošo K. Černaju-Mežmali ieraudzītu. Ar to arī pietika viņas kļūšanai par FKTK vadītāju. Pret šo iecelšanu balsoja četri, bet atturējās 27 deputāti.
Pie vārda viņa tika laista Budžeta komisijas sēdē, kur viņas teikto aģentūra LETA citē sekojoši: «Pilnībā apzinos situācijas nopietnību, esmu iepazinusies ar Moneyval ziņojumu. Man ir FKTK darbinieku atbalsts, galvenais uzdevums ir nodrošināt šīs organizācijas darba turpināšanu.» Patlaban viņa nav izskatījusi iespēju piedalīties konkursā uz vietām FKTK nākamo, pastāvīgo, vadītāju komandā.
No Saeimas dokumentu aprites kļuva zināms, ka K. Černaja-Mežmale dzimusi 1981. gadā un maģistra grādu finanšu vadībā ieguvusi Banku augstskolā 2004. gadā. No 2006. līdz 2017. gadam viņa strādājusi Swedbank dažādos amatos kredītriska kontroles jomā. FKTK iekļāvusies 2017. gada augustā un drīz vien paaugstināta no Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietnieces par vadītāju.
K. Černajas-Mežmales zibenīgā nonākšana FKTK vadītājas lomā apstiprināja pieņēmumu, ka koalīcijai vairs nebija nekādu manevru iespēju pēc Saeimas 13. jūnija balsojuma par atkāpšanās naudas maksāšanu P. Putniņam un G. Razānei. Tagad atlika balsot par vienalga ko, lai tikai nedotu opozīcijai laiku un Saeimas tribīni, no kuras atkārtot, ka FKTK vadītāju nomaiņa ir absurds pasākums: ja amatpersonas strādā labi, tad nav pamata tās atlaist, bet, ja strādā slikti, tad nav pamata apbalvot ar Latvijas apstākļos vērā ņemamu naudas summu. Līdz ar K. Černajas-Mežmales nonākšanu amatā šādas debates izsmeltas vismaz uz laiku līdz balsojumiem par nākamajiem FKTK vadītājiem.
Pieredze nedod atbildi uz jautājumu par amatos strauji paaugstinātu cilvēku sekmēm. Ir piemēri, kad viņi jānomaina jau pēc pāris mēnešiem, bet ir arī pretēji piemēri, kad no pieticīgiem amatiem savākti cilvēki augstos amatos izrādās ļoti efektīvi un nostiprinās tajos uz ilgu laiku.
Foto: Publicitātes / Ieva Ābele
Vēl par tēmu:
Kam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākLatvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara
Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos,...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals
Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...
Lasīt tālākValentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālāk
