• Tweet

Zaudētāju no nodokļu reformas nebūs, intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka koalīcijas vienošanās par nodokļu reformu paredz arī neapliekamā minimuma celšanu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes prezentējis galīgos nodokļu reformas risinājumus. Kā LTV atklāja premjers, koalīcijas partijas panākušas vienošanās par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāti un sociālā nodokļa palielināšanu, kā arī neapliekamā minimuma celšanu.

Kučinskis uzskata, ka zaudētāju, ieviešot diferencētu IIN likmi, nebūs. Tādi nebūs arī lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 eiro gadā, jo tiks atcelts solidaritātes nodoklis.

Saskaņā ar koalīcijā atbalstīto risinājumu nodokļa likme pašreizējo 23% vietā iecerēta 20% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 20 000 gadā, 23% – ienākumiem no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro gadā, bet 31% – ienākumiem virs 55 000 eiro gadā.

Premjers skaidroja, ka, piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 22 000 eiro, tad ienākumiem līdz 20 000 eiro piemēros likmi 20%, savukārt lielāka likme 23% būs piemērota tikai 2000 eiro ienākumiem.

Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums, uzsvēra premjers, paužot cerību pārliecināt uzņēmējus, kuri šobrīd uzskata, ka valdība netur solījumus un viņi reformas piedāvājumu nevar atbalstīt. Viņš aicināja uzņēmējus padomāt “par visu kompleksu, nevis tikai par to, ka mazāki nodokļi veicinās konkurētspēju”, jo iepriekšējais variants neparedzēja papildu finansējumu veselības aprūpei, bet valdības uzdevums ir sabalansēt daudzas lietas.

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

Pirmdien panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Foto: Valsts kanceleja