• Tweet

No šodienas, 1. augusta, Valsts kontrole varēs piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās atklātajām nelikumībām. Valsts kontrolē norāda, ka izmaiņas pilnvarās dos preventīvu efektu, jo par nelikumīgu rīcību būs personīga atbildība. Valsts kontroles sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars gan uzsver, ka lietu par zaudējumu piedziņu nebūs daudz.

Saskaņā ar likuma grozījumiem, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētās amatpersonas to varēs pārsūdzēt tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paudusi, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Valsts kontroles sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars gan norāda, ka amatpersonām nevajadzētu tagad ne no kā baidīties, – ja strādā atbildīgi un labi, nesaskarsies ar šiem likuma grozījumiem; ja ir radīti zaudējumi neuzmanības rezultātā, nevis ļaunprātīgas rīcības rezultātā, vispirms būtu jārīkojas pašai iestādei un tikai tad, ja iestāde nerīkoja, tad iejauksies Valsts kontrole.

Viņš skaidroja, ka arī par rupju neuzmanību atbildība var neiestāties, ja atbildīgas personas adekvāti izskaidros savu rīcību, un lēmumi būs pieņemti adekvāti, jo ne vienmēr arī likuma normas ir pilnībā skaidras. Katrā gadījumā varēs izvērtēt, kā amatpersona rīkojusies, ko vērtējusi vai arī amatpersonai bijis vienalga.

Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, plānots publicēt VK mājaslapā.

Valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību, un pirmais šāds ziņojums būs jāsniedz 2020. gadā par šī gada darbu.

Pastars nedomā, ka būs daudz tādu lietu, kad VK būs jāpiedzen zaudējumi. Un, ņemot vērā, ka likuma izmaiņas stājas spēkā tikai 1. augustā un attieksies uz revīzijām, kas sāktas pēc šī datuma, pirmās šādas lietas objektīvi varētu parādīties nākamgad.

Izmaiņas Valsts kontroles likumā saistītas arī ar grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ko Saeima šī gada maija beigās pieņēmusi galīgajā lasījumā. Tie paredz pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no līdzšinējiem diviem līdz četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā.