Visaugstākais cenu kāpums maizei, sīpoliem un CocaColai
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos fiksē pēc norādītā cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju piedāvāto akciju cenas.
Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams cenu pieaugums visām precēm, izņemot biezpienu, kurš palicis lētāks par 14 centiem. Vislielākais pieaugums šai grupā ir sieram, kas sadārdzinājies vidēji par 21% – 26%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 6%-10%, pieaugušas cenas arī sviestam un saldajam krējumam. Paaugstinājusies arī mūždien nemainīgā biezpiena sieriņa “Kārums” cena – agrāk svārstījās no 0,38 -0,42 centi, pašlaik pieaugusi vidēji par 8.5%.
Olu cena praktiski nav mainījusies. Pagājušā gada martā vidēji 2,54 eiro, šobrīd 2.55 eiro. Tomēr paredzams, ka drīzumā, tuvojoties Lieldienām cena noteikti mainīsies.
Gaļas produktiem , skatot tajā pašā periodā, cenas pieaugušas. Sardelēm un cīsiņiem cena manāmi – par 27% – 28%, savukārt, vistas broilera cena pieaugusi par 15% – līdz 4.69 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 12% – doktora desai.
Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpums maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.01 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,38 eiro, Rupjmaizei (kg) 2,90 sadārdzinājums par 68% – 69%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 31%, griķi tagad maksā par 15% dārgāk. Pieaugusi arī rīsu cena un tagad kilograms maksā vidēji 3.20 eiro.
Vislielākais cenu kritums salīdzinājumā ar 2022.gada martu ir sālim – iepriekšējo 1,11 eiro vietā, tas tagad maksā 0.79 eiro. Toties cukurs kāpis cenā par 37%. Neliels pieaugums ir mannai un griķiem 15%.
Augļu cenas ir visdraudzīgākās. Augļu kategorijā vidējais cenu kāpums ir aptuveni 13%. Vismazākais kāpums ir mandarīniem un kivi 5% – 6%, bet visvairāk augusi cena citroniem un bumbieriem 19%. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem cenu izmaiņas ir minimālas.
Kas attiecas uz dārzeņiem, cenu kritums novērojams kartupeļiem un garajiem gurķiem. Kartupeļi pagājušogad 0,65 eiro, šobrīd 0.60 eiro, bet gurķiem cena kritusies par 0,10 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojams sīpoliem, cena pieaugusi par 59%.Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 22%. Minimāls cenu kāpums eļļām – rapšu par 11%, saulespuķu – par 10 %.
Dzērieniem vidējais cenu kāpums aptuveni 20%. kur mazākais sadārdzinājums ūdenim 6%, bet lielākais kolai 54%. Interesants fakts, ka pret 2022. gada martu cena minimāli kāpusi Rīgas šampanietim 11%, turpretim pret 2022. gada decembri cena ir pieaugusi par 19%.
Konservējumu kategorijā manāms kāpums. Lielākais cenu pieaugums marinētajiem gurķiem, kuri pret iepriekšējo gadu pieauguši par 64%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.53 eiro.
Vēl par tēmu:
VID sveiks 2023. gada lielākos nodokļu maksātājus
Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākFM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2024. gada jūnijā bija par 0,1% zemākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa...
Lasīt tālākAr ALTUM atbalstu būvēs zemas īres maksas daudzdzīvokļu ēkas Valmierā, Bauskā, Tukumā un Jelgavā
Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro. Valmierā zemas īres maksas...
Lasīt tālākMinistru prezidente: VID vadība sākusi klientiem draudzīgas pārmaiņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība veic pārmaiņas, lai iestāde kļūtu klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem – draudzīgāka. Būtiski, lai šis darbs neapstātos un tiktu sasniegti...
Lasīt tālākJūnija karstums par 20% ceļ elektrības cenas
Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais...
Lasīt tālākLM: Valstij jāmazina ieilgušais nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam,...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālākLatvijā plāno nākamos apjomīgos PPP projektus: ceļu būve un mājokļu programma
Ministru kabinets šonedēļ pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes...
Lasīt tālākLDDK prezidents: Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas
Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas, šorīt LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. "Apmēram...
Lasīt tālāk