Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,5 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, dabasgāze, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+15,7 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 %, benzīns – par 11,5 % un auto gāze – par 12,8 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,1 %, ko noteica pieaugums televīzijas abonēšanas maksai, kā arī cenu kāpums precēm lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,8 %, ko ietekmēja cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas saglabājās nemainīgas, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam atpūtas un kultūras grupā, apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam dažādu preču un pakalpojumu grupā.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,8 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,6 %), skābajam krējumam (-3,9 %), svaigiem augļiem (-1,5 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %), sviestam (-2,9 %). Savukārt dārgāka bija kafija (+5,0 %), maize (+2,7 %), svaigi dārzeņi (+1,5 %), olas (+3,3 %), milti un citi graudaugi (+4,5 %), konditorejas izstrādājumi (+1,2 %), piens (+1,8 %).
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 3,4 %, bet apģērbiem par 0,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,2 %. Lētāka bija mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums benzīnam par 2,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, savukārt cenas palielinājās dīzeļdegvielai – par 0,8 %, auto gāzei – par 3,7 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,6 %, ko noteica cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas palielinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ēdināšanas pakalpojumiem.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2018. gada decembrī paziņos 2019. gada 11. janvārī.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk