• Tweet

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus un prasības kombinēto mācību organizēšanai dažādās izglītības pakāpēs, vienlaikus saglabājot klātienes mācības kā izglītības procesa pamatu. Noteikumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.

“Kombinētās mācības nav paredzētas tikai rīcībai krīzes vai apdraudējuma situācijās. Šis ir svarīgs solis uz priekšu arī izglītības pieejamības nodrošināšanā. Kombinētā mācību pieeja dod iespēju pašvaldībām pārvarēt ģeogrāfiskos attālumus un piesaistīt izcilākos pedagogus, sniedzot bērniem iespēju mācīties no labākajiem nozares profesionāļiem neatkarīgi no tā, cik tālu atrodas tuvākā skola,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.

Kombinēto mācību mērķis ir stiprināt kvalitatīvu klātienes mācību procesu, nodrošinot diferencētākas un personalizētākas mācības, attīstot caurviju prasmes un starpdisciplināru mācīšanos, kā arī plašāk izmantojot dažādas mācību formas, vidi un digitālos risinājumus. Vienlaikus kombinētās mācības nodrošinās elastīgāku mācību procesu un apdraudējuma gadījumā varēs būt daļa no izglītības iestādes darbības nepārtrauktības risinājumiem.

Saskaņā ar Izglītības likumu kombinētas mācības ir izglītības procesa organizēšana un īstenošana, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības un pedagogu vadītas mācības.

Jaunais regulējums nosaka vienotus principus kombinēto mācību organizēšanai visās izglītības pakāpēs, vienotu terminoloģiju, kā arī prasības mācību kvalitātei, drošībai un plānošanai. Vienlaikus noteikts atšķirīgs pieļaujamais kombinēto mācību apjoms dažādās izglītības programmās, ņemot vērā izglītojamo vecumu un spēju patstāvīgi mācīties.

Pirmsskolā, kā arī 1. un 2. klasē mācības notiek tikai klātienē, fiziski apmeklējot izglītības iestādi. Šajās klasēs kombinētās mācības var īstenot tikai kā tehnoloģiju papildinātas mācības, izmantojot digitālās un citas tehnoloģijas klātienes mācību procesa bagātināšanai un pilnveidošanai.

No 3. klases kombinēto mācību dažādas metodes un veidi kļūst par daļu no klātienes izglītības, un to pieļaujamais apjoms attālinātām un tiešsaistes mācībām pakāpeniski pieaug līdz ar izglītojamo vecumu un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstību. 3. klasē tās var veidot līdz 5 %, 4.–6. klasē – līdz 10 %, 7.–9. klasē – līdz 15 % no mācību stundu skaita mācību gadā. 10.–12. klasē kombinētās mācības attālinātā un tiešsaistes formā var veidot līdz 20 % no mācību procesa.

Profesionālās pamatizglītības programmās kombinētās mācības var veidot līdz 5 % no programmas kopējā stundu skaita. Savukārt profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās kombinētās mācības var izmantot visā izglītības programmas īstenošanā, ja tiek nodrošināta visu programmā noteikto mācīšanās rezultātu sasniegšana, nepārsniedzot 20 % no kopējā stundu skaita. Praktiskās nodarbības, prakse un profesionālo prasmju apguve, kurai nepieciešama praktiska darbošanās, tiek organizēta klātienē.

Profesionālās ievirzes izglītības programmās kombinētās mācības attālinātā un tiešsaistes formā var īstenot līdz 5 % no programmā paredzētā kopējā stundu skaita. Savukārt speciālās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un ar smagiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem kombinētās mācības īsteno tikai kā tehnoloģiju papildinātas mācības.

Neformālajā izglītībā, tostarp interešu izglītībā, kombinētās mācības var organizēt atbilstoši programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai, tādējādi nodrošinot lielāku elastību dažādu programmu īstenošanā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu kombinēto mācību īstenošanu, katrai izglītības iestādei būs jāizstrādā sava kombinēto mācību organizēšanas kārtība. Tajā jāparedz attālināto un tiešsaistes mācību plānošana, digitālās vides izmantošana, risinājumi tehnisku problēmu gadījumos, piekļuve nepieciešamajām tehnoloģijām, kā arī skaidra saziņas un drošības kārtība.

Izstrādātā kārtība ir nozīmīga arī izglītības sistēmas darbības nepārtrauktībai dažādu apdraudējumu laikā. Saskaņā ar Saeimas 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā turpinās darbs pie izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvara, kurā tiks noteikti principi un pamatprasības izglītības programmu īstenošanai apdraudējuma situācijā, kā arī izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugs, tai skaitā rīcības algoritms apdraudējuma gadījumā.

Ar Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem “Kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība” var iepazīties Tiesību aktu portālā.