• Tweet

Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Kā biežāk novēroto sarežģījumu pēc atvaļinājuma atsākot darba gaitas, 37 % ir norādījuši grūtības atgriezties ikdienas ritmā. “Veselības centru apvienības” internās medicīnas ārste Inga Orleāne uzsver – atvaļinājums ir nozīmīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai, taču vienlīdz svarīgi ir to rūpīgi izplānot un pēc atgriešanās ikdienas gaitās sevi strauji nepārslogot, lai atvaļinājuma efekts saglabātos ilgtermiņā.

Vasara neizbēgami tuvojas tās izskaņai. Daudzi strādājošie tieši siltajā gada laikā izvēlas doties ikgadējā atvaļinājumā, lai fiziski un emocionāli atpūstos un tādējādi pasargātu sevi no dažādu veselības problēmu riska, kas var rasties atpūtas trūkuma dēļ.

“Atvaļinājums pozitīvi ietekmē veselību un labsajūtu, uzlabo garastāvokli, samazina stresa līmeni, vairo enerģiju un apmierinātību ar dzīvi. Došanās atvaļinājumā var uzlabot miegu un, atgriežoties darbā, palielināt ieinteresētību un iesaisti darba procesos. Šie ieguvumi bieži vien ir tiešs rezultāts tam, ka ir izdevies atpūsties no ierastās rutīnas un vides, kas ikdienā ir saistīta ar stresu,” paskaidro internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā”, dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne.

Jaunā aptaujā skaidrotas Latvijas iedzīvotāju atvaļinājuma izmantošanas tendences pēdējā gada laikā. No aptaujātajiem visbiežāk jeb 33 % pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas. Savukārt trīs vai vairāk nedēļu ilgā atvaļinājumā devušies 25 % iedzīvotāju. Līdz nedēļai iespēju atpūsties izmantojuši 13 %, bet vēl 12 % atzinuši – pēdējā gada laikā atvaļinājumā nav devušies vispār.

“Mans ieteikums ir, ka atvaļinājumam nevajadzētu būt īsākam par divām nedēļām. Tas saistīts ar to, ka īsākā laikā cilvēks nespēj pietiekami kvalitatīvi atpūsties, un daudziem intensīvais darba režīms rada nopietnus izdegšanas sindroma un ar to saistīto veselības problēmu draudus. Diemžēl straujā ikdiena, kā arī dažādas darba devēju vajadzības ne visiem šādas iespējas sniedz. Tādēļ būtiski pievērst uzmanību atpūtas kvalitātei. Aktīvs, ar daudzveidīgām aktivitātēm piesātināts atvaļinājums, piemēram, sportojot, piedaloties kultūras pasākumos vai apgūstot kādu jaunu prasmi, ievērojami samazina stresu un uzlabo apmierinātību ar dzīvi,” stāsta Inga Orleāne.

Aptaujātie arī norādījuši, ar kādām grūtībām saskaras, atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma. Lielākajai daļai jeb 37 % tās saistītas ar atgriešanos ikdienas režīmā, un biežāk šādi atbildējuši 40 līdz 49 gadus vecie. Vēl 15 % atzīmējuši, ka grūtības rada liels neapdarīto darbu apjoms – to biežāk norādījušas sievietes. Savukārt 11 % izjūt motivācijas trūkumu, turklāt vecuma grupā 18 līdz 29 gadi šādi atbildējuši pat 22 % aptaujāto.

Ārste uzsver, cik svarīgi ir atvaļinājuma laikā emocionāli atslēgties no darba, lai atgriešanās ikdienas gaitā noritētu bez stresa. “Šis process ir būtisks ne tikai personīgajai labsajūtai, bet arī uzlabo cilvēka iesaistīšanos profesionālajos pienākumos pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Strukturēts, plānots atvaļinājums, kurā cilvēki patiešām ir atbrīvojušies no domām par plāniem un ikdienas pienākumiem, sniedz būtisku labumu mentālai veselībai un ilgtermiņā veicina darba rezultātus.”

Tāpat Inga Orleāne atgādina pēc atgriešanās sevi strauji nepārslogot, lai saglabātu atvaļinājuma efektu ilgtermiņā: “Pēc atvaļinājuma nevajadzētu no sevis prasīt tūlītēju 100 % produktivitāti. Lai vieglāk atgrieztos darba režīmā, svarīgi pakāpeniski atjaunot miega un dienas ritmu, sakārtot prioritātes, ieplānot pauzes un saglabāt ikdienā arī tās aktivitātes, kas palīdz atslēgties un atjaunoties. Ja stress atgriežas kopā ar pirmo darba dienu, iespējams, jādomā nevis par vēl vienu atvaļinājumu, bet gan par tā patieso cēloni!”