Valsts tēriņu plānošanā aicina iesaistīties arī sabiedrību
Tieši pēc nedēļas, 30. jūlijā, valdība sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas. Jau šobrīd ir zināms, ka naudas dalīšana būs sarežģīta, jo ministriju vēlmes desmitkārtīgi pārsniedz valsts maciņa iespējas.
Apkopojot visas saņemtās ierosmes, ir nācies secināt – nozaru ministriju pieprasītā summa ir par 550 miljoniem latu lielāka, nekā tām ticis iedalīts šogad. Tikmēr aptuvenās aplēses liecina, ka valsts nākamgad varētu atļauties tērēt tikai par 50 miljoniem latu vairāk nekā pašreiz. Lielāko cīņu nāksies izcīnīt Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par budžeta sagatavošanu, reālās valsts iespējas saskaņojot ar ilgstoši badināto ministriju vēlmēm. Iespējams, lai iegūtu papildu argumentus, mēģinot atkauties no ministriju prasībām, FM šogad pirmo reizi ir aicinājusi budžeta plānošanā iesaistīties arī iedzīvotājus. Sarunā ar Neatkarīgo FM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvji norādīja, ka vēl līdz šīs nedēļas beigām ikvienam interesentam ir iespēja piedalīties aptaujā un atzīmēt tās prioritātes, kurām, pēc viņu domām, būtu jāatvēl valsts finansējums. Aptauja ir pieejama vietnē http://ej.uz/budzetu.
Viens no cietokšņiem, kura pārvarēšana nozaru ministrijām varētu izrādīties nepaveicams uzdevums, ir finanšu ministra Andra Vilka principiālās pozīcijas. Proti, A. Vilks jau vairākkārt ir uzsvēris, ka valsts var tērēt tikai tik, cik tā ir spējīga nopelnīt, un, lai cik akūtas arī būtu nozaru ministriju problēmas, tomēr naudas visiem nepietiks. «Valsts fiskālā politika ir ņemt vērā uzskatu, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, mēs maksājam aizdevējam procentus, kas šajā gadā vien veidoja vairāk nekā 200 miljonus latu. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan citu ES valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja kļūstam atkarīgi no starptautisko finanšu tirgus labvēlības,» norāda finanšu ministrs A. Vilks.
Jāpiebilst, ka tērēšanai pieejamos līdzekļus būtiski samazina arī šogad pieņemtajā Fiskālās disciplīnas likumā iekļautās normas. Proti, saskaroties ar krīzes smagajām sekām, Latvija izlēma ar likumu iegrožot neapdomīgu un izšķērdīgu saimniekošanu. Lai nevienai no nākamajām valdībām atkal nepaslīdētu kāja, neapdomīgi spiežot gāzi grīdā, turpmāk Latvijā būs pieļaujams tikai neliels budžeta deficīts, savukārt daļa no nopelnītās naudas būs nevis jāsteidzas tērēt, bet jāuzkrāj nebaltām dienām.
Tajā pašā laikā gan FM, gan Ministru kabineta vadītājs Valdis Dombrovskis ir iezīmējuši jautājumus, kam valdība nākamgad tomēr ir gatava piešķirt papildu finanses. Premjera prioritāte būšot demogrāfija, veselības aprūpe un ceļi, savukārt FM akcentē – Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir vērojama milzīga ienākumu nevienlīdzība, tādēļ nākamgad tiek piedāvāts īstenot trīs būtiskus pasākumus, t. i., minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.
30. jūlija un 8. augusta valdības ārkārtas sēdēs ir plānota diskusija un lēmumu pieņemšana par valsts budžeta iniciatīvām nākamajiem trim gadiem. Kopumā 2014. gada valsts budžeta projekta sagatavošana un saskaņošana ilgs apmēram divus mēnešus, bet likumprojekta iesniegšana Saeimā notiks šā gada 27. septembrī.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Kariņš demisionē no ārlietu ministra amata
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkāpsies no ārlietu ministra amata. Krišjānis Kariņš no amata atkāpsies ar 10.04,...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākSaeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālāk“Apvienotais saraksts” pieprasa Artura Krišjāņa Kariņa demisiju
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūras pieņemtais lēmums par kriminālprocesa ierosināšanu apstiprināja acīmredzamo – Artura Krišjāņa Kariņa VIP lidojumos lielā apjomā izšķērdēta...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākLDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas
Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...
Lasīt tālākNo 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi
No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākTuvākajās dienās laika apstākļi saglabāsies līdzīgi
Tuvākajās dienās būtiskas izmaiņas laikapstākļos nav sagaidāmas – brīžiem uzspīdēs saule, palaikam mākoņi atnesīs lietu, dažviet arī slapju sniegu, sniegu. Pavasarīgāku laiku sagaidīsim...
Lasīt tālāk