Valsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu

27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanas, kā arī virzību saistībā ar Valsts kontroles ieteikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai.
“Valsts aizsardzības izdevumiem ne vēlāk kā līdz 2028. gadam jāsasniedz 5% no iekšzemes kopprodukta, lai nodrošinātu nepieciešamās aizsardzības spējas. Tāpat Latvijai jāturpina kopīgs darbs ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu elastību aizsardzības izdevumu uzskaitei budžeta deficītā un īstenotu citas iniciatīvas, kas veicinās Eiropas kopēju spēju uzņemties līderību gan atbalsta nodrošināšanā Ukrainai, gan pašu aizsardzībā,” pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents aicināja finanšu ministru pēc iespējas ātrāk sākt īstenot Valsts kontroles izteiktos ieteikumus publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. “Publisko iepirkumu likums ir sarežģīts, kas nereti liedz valsts pārvaldei iegūt labāko kvalitātes un cenas attiecību. Ņemot vērā nepieciešamību samazināt izdevumus un gaidāmos iepirkumus aizsardzības jomā nākamajos gados, ir būtiski pārskatīt sistēmu, lai to vienkāršotu un padarītu caurspīdīgāku,” pēc tikšanās uzsvēra Valsts prezidents.
Tikšanās laikā Valsts prezidents ar finanšu ministru pārrunāja demogrāfijas politikas jautājumus kopsakarā ar darbu pie valsts budžeta 2026. gadam.
Vēl par tēmu:
Praktiskas pārdošanas stratēģijas vienā dienā – PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2026
Mūsdienās pārdošana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka – klienti ir informētāki, konkurence pieaug, un tradicionālās metodes vairs nedod iepriekšējos rezultātus. Uzņēmumiem, kas vēlas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk