• Rīga
    Mostly clear
    11°C
     
23/09/2020, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Lkuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā. Kopš 2015. gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, veicot likumības revīziju, lai noskaidrotu vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo (atkarīgo) kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram uzdots veidot vienotu praksi un izpratni par normatīvo aktu piemērošanu, ir veicinājis, ka kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības to izprot un faktiski ievēro.

Trūkumi atlīdzības regulējumā rada iespēju brīvām interpretācijām

Kapitāla daļu likums nosaka konkrētu un skaidru valdes locekļu atlīdzības ietvaru, proti, valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību, viņam var izmaksāt prēmiju par kapitālsabiedrības un individuālajiem darba rezultātiem, pilnvarojuma līgumā var pielīgt arī apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Tomēr valsts kontrole revīzijas gaitā ir nonākusi pie secinājuma, ka atlīdzības regulējumā ir trūkumi, kuru dēļ kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā var rīkoties pēc atšķirīgiem principiem vai brīvas interpretācijas. Būtiski uzsvērt, ka nav izveidots kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma vienotas prakses veidošanas un piemērošanas pārraudzības mehānisms. Revīzijā, apkopojot informāciju par valstij 100% tieši piederošo 65 kapitālsabiedrību un šo kapitālsabiedrību 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, konstatēts, ka kapitāla daļu turētāji (vai padome) kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā ir rīkojušās pēc savas sapratnes – visnotaļ atšķirīgi vai neatbilstoši interpretējot likumu, tā pieļaujot, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem Kapitāla daļu likumā neparedzētus finansiālus labumus.

Valsts kontroles ieskatā, pastāvot kārtībai, kad nevienas institūcijas pienākumos neietilpst pārraudzība pār valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma piemērošanu, nav iespējams ieviest vienotu izpratni par atlīdzības regulējuma piemērošanu kapitālsabiedrībās.

Mēneša atlīdzības pieaugums, prēmijas, atsaukšanas pabalsti un apdrošināšanas pēc maksimālās programmas

Laikā, kad valdība lēma par valdes locekļu atalgojumu, par vienu no galvenajiem kritērijiem tika noteikta atalgojuma konkurētspēja ar attiecīgās nozares privāto sektoru, bet pētījumu par atlīdzības līmenī privātajā sektorā PKC pasūtīja jau pēc noteikumu apstiprināšanas. Šis apstāklis neliedza Ministru kabineta noteikumos paredzēt valdes locekļu atlīdzības pieaugumu maksimāli pieļaujamajā robežā – 25% ik gadu. Jo vairāk – 2016. gadā, pārskatot mēneša atlīdzību, pusei kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs tika palielināts maksimāli pieļaujamajās robežās, savukārt trīs kapitālsabiedrības pārkāpa valdības noteikto ierobežojumu, palielinot to pat par 32%, 40% un 41%. Turklāt atlīdzība pieauga arī tādās nozarēs, kurās tā jau bija konkurētspējīga un atsevišķos gadījumos gandrīz divas reizes lielāka par privāto sektoru.

“Neapšaubot, ka atlīdzībai ir jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, jāuzsver, ka mēneša atlīdzībai un tās pieaugumam vienlaikus jābūt sasaistītam ar kapitālsabiedrības un valdes locekļa darbības rezultātiem, tā motivējot sasniegt kapitālsabiedrībai izvirzītos mērķus. Tomēr revīzijā iegūtā informācija liecina, ka vairumā gadījumu ikgadējais mēneša atlīdzības pieaugums ir pamatots tikai ar vidējās bruto algas valstī pieaugumu, nemaz nevērtējot kapitālsabiedrības un valdes locekļu individuālā snieguma rezultātus. Daudzos gadījumos atlīdzības pārskatīšana kļuvusi par gluži vai garantētu pasākumu, kas notiek uzreiz pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, nesagaidot nepieciešamo atzinumu un kapitāla daļu turētāja novērtējumu par gada darbības rezultātiem,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

AdvokatuBiroji_640x60px (2)

Arī prēmiju piešķiršanā valdījusi līdzīga pieeja, jo lielākajā daļā (77%) kapitālsabiedrību nav veikts valdes locekļu individuālās darbības izvērtējums atbilstoši ieguldījumam kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanā. Pusē kapitālsabiedrību to pilnvērtīgi izdarīt nemaz nebūtu iespējams, jo tās darbojas bez vidēja termiņa darbības stratēģijas, lai gan tā bija jāizstrādā līdz 2016. gada 30.martam.

Likums nosaka, ka atsaukšanas pabalstus un apdrošināšanu valdes loceklim papildus var pielīgt pilnvarojuma līgumā. Revīzijā iegūtie dati liecina, ka atsaukšanas pabalsts parasti tiek pielīgts un izmaksāts maksimālā apmērā, neievērojot PKC vadlīnijās noteikto principu, ka atsaukšanas pabalsta apmērs atkarīgs no valdes locekļa pilnvaru izpildes laika.

Savukārt triju kapitālsabiedrību valdes locekļiem pielīgtā apdrošināšana paredzēja vai joprojām paredz arī uzkrājuma veidošanu. Valsts kontrole norāda, ka šāda rīcība nav pieļaujama, jo dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma par personas papildu finansiālu nodrošinājumu, kas garantē valdes loceklim ienākumus nākotnē, tāpēc tas neatbilst Kapitāla daļu likuma mērķim. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” 2017. gada februārī uz pieciem gadiem noslēdza līgumu par valdes locekļu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu. Pēc revidentu aplēsēm šajā laikā no kapitālsabiedrības līdzekļiem valdes locekļu labā tiks veiktas apdrošināšanas iemaksas vismaz 229 tūkstošu eiro apmērā, kas palielinās jau tā valdes locekļiem maksimālā apmērā noteikto atlīdzību.

Citas “radošas” pieejas un risinājumi valžu atalgojumu palielināšanā

Bieži vien tiek ignorēta atšķirība starp pilnvarojuma un darba tiesiskajām attiecībām. Kapitāla daļu likums nosaka, ka ar valdes locekli ir jāslēdz pilnvarojuma līgums, kas nozīmē to, ka valdes loceklis var saņemt tikai tādus atlīdzības veidus, kas noteikti likumā, kā arī paredz nepārtrauktu valdes locekļa atbildību visā pilnvarojuma izpildes laikā. Neievērojot normatīvo aktu regulējumu trīs kapitālsabiedrību valdes locekļiem izmaksāti arī atvaļinājuma pabalsti, piecās kapitālsabiedrībās, atsaucot valdes locekli no amata, izmaksātas kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, tā saņemot atlīdzību par 77 tūkst. eiro lielākā apmērā. Savukārt nepārtraukta atbildība nozīmē, ka valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību par valdes locekļa pienākumu pildīšanu no iecelšanas līdz brīdim, kad tas beidz pildīt valdes locekļa pienākumus, neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis fiziski atrodas vai neatrodas kapitālsabiedrībā. Tātad arī prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība) valdes loceklim turpina maksāt pielīgto mēneša atlīdzību. Taču revīzijā iegūtā informācija liecina, ka 30 kapitālsabiedrību valdes locekļiem prombūtnes laikā izmaksāta nevis mēneša atlīdzība, bet gan aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa, tāpēc valdes locekļiem atlīdzība kopsummā palielināta par 31 tūkstošiem eiro.

Virknē kapitālsabiedrību, nevērtējot lietderību un veicamos pienākumus, paralēli pilnvarojuma līgumam ar valžu locekļiem slēgti arī darba līgumi par vadoša amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā. Faktiski šo vadošo amata pienākumu aprakstos ir tās pašas – valdes loceklim uzticētās atbildības, tikai detalizētākā apmērā. Valsts kontrole uzskata, ka ar valdes locekļiem darba līgumi noslēgti ar mērķi palielināt valdes locekļu atlīdzību, kā arī lai nodrošinātu tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos aktos paredzētus labumus. Tā speciāli izveidoti vadošie amati VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, “Latvijas elektriskie tīkli”, “Latvijas valsts meži” valžu locekļiem. No 2015. gada līdz 2019. gada maijam tiem aprēķinātā samaksa par otru amatu sasniegusi 2,7 miljonus eiro, veidojot vidēji 28% gadā no kopējās valdes locekļiem izmaksātās atlīdzības.

Būtiski, ka, noslēdzot darba līgumu ar valdes locekli par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, tiesiskās attiecības regulē Darba likums, un izveidojas situācija, ka persona kā valdes loceklis ir pakļauta kapitāla daļu turētājam vai padomei, bet kā darbinieks – valdei, kuras loceklis tā ir. Ievērojot atšķirības piemērojamos regulējumos, ja valdes loceklis tiek atsaukts no amata, var rasties problēmsituācijas, cenšoties izbeigt ar viņu arī darba tiesiskās attiecības, un tāpēc kapitālsabiedrībai var nākties pieņemt ekonomiski neizdevīgus lēmumus. Secināto spilgti ilustrē konstatētais VAS “Latvijas dzelzceļš”. Proti, VAS “Latvijas dzelzceļš” deviņus gadus pastāvēja Prezidentu padome, tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas. Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā tās locekļiem, kas bija arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļi, ir nepamatoti izmaksāta darba samaksa un kompensācijas, izbeidzot darba attiecības, 1,63 miljonu eiro apmērā.

Pārbaudot 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanu, Valsts kontrole pārliecinājās, ka AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” neatbilstoši interpretējot tiesību normas ar atkarīgajām kapitālsabiedrībām pilnvarojuma līguma vietā ir slēgušas darba līgumus. Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš”, neievērojot regulējumu, atkarīgo kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri vienlaikus ieņem kapitālsabiedrībā arī otru amatu, noteica nepareizu vienotās atlīdzības proporciju. Tā deviņu atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem atlīdzība noteikta augstāka, nekā to paredz likums, tā nepilnu triju gadu laikā nepamatoti izlietojot 312 tūkstošus eiro.

Lai nodrošinātu Kapitāla daļu likuma mērķa sasniegšanu, Valsts kontrole aicina PKC sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām veikt pasākumus vienotas izpratnes un normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanai, skaidrojot un papildinot labās prakses principu piemērošanas vadlīnijas un rosinot veikt grozījumus normatīvajos aktos. Valsts kontrole izstrādājusi arī priekšlikumus Ministru Kabinetam, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma prasību un labas korporatīvās pārvaldības prakses standartu ievērošanu valstij piederošajās kapitālsabiedrībās.

979 skatījumi




Video

Veselības ministrija: Covid-19 testu cilvēki varēs saņemt ar ārsta nosūtījumu

23/10/2020

Veselības ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā atklāti 250 jauni Covid-19 gadījumi

23/10/2020 | Autors: Labdien.lv redakcija

Latvijā aizvadītajā diennaktī atklāti 250 jauni Covid-19 gadījumi, bet viens cilvēks miris, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējo 24h laikā veikti...

Lasīt tālāk
Video

Slimnīcu biedrība: Šobrīd ir dramatisks cilvēkresursu trūkums slimnīcās

23/10/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Latvijas ārstiem ir motivācijas trūkums, jo, piemēram, pavasarī Covid-19 uzliesmojuma laikā mediķiem bija noteiktas piemaksas, kuru šobrīd nav, taču slodze aug un motivācija samazinās,...

Lasīt tālāk
Video

Tuvojoties nedēļas beigām vējš pakāpeniski pierims un saglabāsies rudenīgs siltums

23/10/2020

Nedēļas izskaņā virs Latvijas teritorijas mazināsies ciklona ietekme, līdz ar to vējš pakāpeniski pierims un gaiss iesils līdz +12…+14°. Svētdien nokrišņi mitēsies, tomēr jaunnedēļ...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā konstatēts 161 jauns Covid-19 gadījums

22/10/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī atklāts 161 jauns Covid-19 gadījums, bet divas personas mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējo 24h laikā veikti...

Lasīt tālāk
Video

Par masku nenēsāšanu plānots sods; Stepaņenko norāda uz iespējamo neiecietības pieaugumu

22/10/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeima šodien, 22. oktobrī, nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā, kas paredz ieviest sodus par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās...

Lasīt tālāk
Video

Bordāns: Tos cilvēkus, kuri kūda uz masku nenēsāšanu, būtu jāsoda

22/10/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Uzraugot sejas masku lietošanu, būtu jāsoda ļaunprātīgi sejas masku nelietotāji, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāmā" sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Pēc viņa...

Lasīt tālāk
Video

Savāc 10 000 parakstus par aukles līdzfinansējumu paredzēšanu vecākiem

21/10/2020 | Autors: Labdien.lv redakcija

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 paraksti par aukles līdzfinansējuma paredzēšanu arī vecākiem. Šāds parakstu skaits dod iespēju iniciatīvu iesniegt izskatīšanai...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Ja Covid-19 dēļ ekonomikā atsāktos straujš kritums, valdība būtu gatava atbalstīt uzņēmējus

21/10/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ja būs redzama strauja ekonomikas lejupslīde vai arī ja valdība Covid-19 ierobežošanai būs spiesta pieņemt plašākus ierobežojumus, kam būs negatīvas sekas, valdība būs gatava atbalsta...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: NA varētu savu tradicionālo lāpu gājienu aizstāt ar kādu citu risinājumu

21/10/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Valsts svētkos patriotismu var izrādīt radoši, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), piebilstot, ka arī koalīcijas partneri Nacionālā apvienība (NA) varētu savu tradicionālo...

Lasīt tālāk