Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē

Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā. Svētku noskaņā steigā pieņemtie lēmumi var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Valentīndienas dāvanu iegāde
Nav nekāds noslēpums, ka viens no veidiem, kā iepriecināt otru pusīti, ir, dāvinot dāvanu. Vieni to pasūta ātrāk, citi iegādājas pēdējā brīdī. Lai dāvanu iegāde nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, aicinām rūpīgi izvērtēt savu izvēli.
Kaut gan patērētājiem ir tiesības 14 dienu laikā atteikties no distances pirkuma, tomēr ir izņēmumi. Atteikuma tiesības neattiecas uz:
personalizētām precēm (piemēram, ar gravējumu, vārdu vai fotogrāfiju),
pakalpojumiem, kas sniedzami konkrētā datumā (piemēram, koncertu vai pasākumu biļetēm).
Pirms pasūti rokassprādzi, kur iegravēts personvārds, vai telefona vāciņu ar fotogrāfiju no pirmā randiņa vai biļeti uz iecienītās grupas koncertu, izvērtē, vai esi pārliecināts par savu izvēli! Ņem vērā, ka no personalizētām precēm nav iespējams atteikties un lūgt pārdevējam atgriezt naudu par pirkumu.
Valentīndiena ir arī laiks, kad daudzi meklē attiecības internetā. PTAC atgādina – ne vienmēr viss ir tik skaisti, kā sākumā šķiet.
Romantiskā krāpšana
Ja iepazīsties internetā, piemēram, Facebook, Instagram vai Tinder, atceries, ka nevainīga sarakste ar svešinieku var izvērsties krāpšanas shēmā.
Atpazīsti romantisko krāpšanu! Lai panāktu vēlamo rezultātu, krāpnieks veido uzticīgas attiecības, sūtot savas fotogrāfijas un izklāstot it kā savu dzīvesstāstu, kā arī sola drīzumā braukt ciemos un darīt visu, lai tu būtu laimīgs un justos mīlēts. Šādās sarakstēs sarunu biedrs rada ilūziju, ka viņam pašam ir naudas līdzekļi, bet radušās situācijas dēļ tiem nav iespējams piekļūt. Jāņem vērā, ka krāpnieks var būt gan vīrietis, gan sieviete.
Krāpnieciskās saziņas mērķis ir iegūt tavus bankas kartes datus un saņemt piekļuvi bankas kontam (piemēram, internetbankas lietotāja numuru, Smart-ID PIN kodus, maksājumu kartes numuru un PIN kodu), lai izkrāptu naudu.
Kā sevi pasargāt?
nekad neizpaud savus bankas datus, Smart-ID vai PIN kodus;
nesūti fotogrāfijas, ko vēlāk var izmantot šantāžai;
nepārskaiti naudu personai, kuru nepazīsti pietiekami labi;
nesteidzies – tev ir tiesības pārbaudīt informāciju un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus.
Ja esi kļuvis par finanšu krāpniecības upuri, aicinām vērsties savā bankā un Valsts policijā.
Vēl par tēmu:
No “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālāk