• Tweet

Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums nekustamo īpašumu pircēju šajos projektos ir cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Interesanti, ka aptuveni piektā daļa nekustamo īpašumu iegādājas saviem bērniem vai tuviniekiem, bet vēl 12% kā investīciju. Vērtējot jauno dzīvokļu māju attīstītājus, pircējiem vissvarīgākie aspekti ir pieņemama cena un tai atbilstoša dzīvokļa kvalitāte. Vienlaikus iedzīvotāju vidū turpina pieaugt bažas par nekustamā īpašuma cenu sadārdzināšanos nākotnē, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 68% respondentu dzīvokli jaunajā projektā, kas būvēts pēc 2009. gada, iegādājušies Rīgā. Populārākā izvēle jaunajai mājvietai bijusi Latgales priekšpilsēta, Purvciems un Pļavnieki, kā arī Āgenskalns, Centrs un Teika.

Salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski pieaugusi Jūrmalas pilsētas pievilcība – pērn mājokli jaunā dzīvokļu ēkā tur iegādājušies jau 12% aptaujāto. Ārpus Rīgas iecienīta izvēle bijusi arī Ropažu un Mārupes novadi, kuros dzīvokli jaunajā projektā savā īpašumā ieguvusi piektā daļa aptaujas dalībnieku.

Kopumā laba cenas un kvalitātes attiecība, pieņemama cena un sakārtota vide ap māju respondentu ieskatā ir vissvarīgākie aspekti, domājot par jaunu dzīvokļu māju attīstītājiem un to piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā nozīmīgus faktorus aptaujātie minējuši arī mājokļu plānojumu un risinājumu praktiskumu, energoefektivitāti. Desmit svarīgāko aspektu vidū ir arī attīstītāja reputācija, labs garantijas atbalsts, augsta dzīvokļa kvalitāte un skaidra, atklāta attīstītāja komunikācija.

„Izvēloties mājokli jaunā daudzdzīvokļu ēkā, līdztekus kvalitātei un energoefektivitātei pircējiem arvien svarīgāka kļūst arī zaļa un sakārtota apkārtējā vide, kas ir būtisks priekšnoteikums augstai dzīves kvalitātei pilsētā. Neapšaubāmi, ka tas būtiski nosaka arī dzīvokļa īpašuma vērtību ilgtermiņā,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies galvenokārt jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti. Viņu personīgie ienākumi pārsniedz 1500 eiro, un gandrīz piektajai daļai šo respondentu ir bērns vecumā līdz vienam gadam.

Kreditēšanas tendences liecina, ka A energoefektivitātes klases dzīvokļu segments saglabā stabilu pieprasījumu. Saskaņā ar “Swedbank” datiem, tipiskākais A klases dzīvokļa pircējs ir vīrietis – 65% gadījumu kredīta ņēmējs ir vīrietis, savukārt klientu vidējais vecums ir 37 gadi. 44% gadījumu mājsaimniecībā ir bērni, bet vidējie mājsaimniecības ienākumi svārstās no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī. “Swedbank” vidējā aizdevuma summa A energoefektivitātes klases dzīvokļa iegādei sasniedz 126 399 eiro, un tikai aptuveni piektdaļa aizdevumu tiek ņemti kopā ar līdzaizņēmēju.

Kā atklāj Kantar pētījuma dati, lielākā daļa jeb 63% aptaujāto dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies ģimenes vajadzībām, savukārt aptuveni piektā daļa to pirkuši saviem bērniem vai tuviniekiem, liecinot par pieaugušu tendenci salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kā investīciju mājokli jaunā ēkā iegādājušies 12% respondentu.

Attiecībā uz jauno dzīvokli, kas iegādāts pēdējo piecu gadu laikā, iedzīvotāji visvairāk novērtē zaļo un sakārtoto vidi ap mājokli, ērtu atrašanās vietu, kā arī terasi vai balkonu. Savukārt vislielākā neapmierinātība izteikta par velosipēdu novietnēm, būvniecības kvalitāti un dzīvokļa trokšņu un skaņas izolāciju. Aspekti, kas jaunajā mājvietā iedzīvotājiem visvairāk pietrūkst, ir lielāka dzīvojamā platība vai papildu istabas, balkons vai terase, kā arī labāka skaņas izolācija.