Neparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos

Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25 %) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu, liecina Luminor bankas aptaujas* dati. 48 % iedzīvotāju šādā situācijā izmantotu personīgos uzkrājumus, bet šādus izdevumus 1400 eiro vērtībā segtu no tekošajiem ienākumiem.
Neparedzēti izdevumi vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 1400 eiro, daļai iedzīvotāju kļūtu par nopietnu izaicinājumu, ja tie būtu jāsedz nekavējoties. Skaidrojot, no kādiem līdzekļiem iedzīvotāji segtu šāda apmēra neparedzētus izdevumus, lielākā daļa izmantotu savus personīgos uzkrājumus, bet katrs ceturtais šādu summu būtu spiests aizņemties – 14 % aizņemtos no ģimenes locekļiem vai draugiem un 11 % izmantotu bankas aizdevumu vai kredītlīniju. Savukārt gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa (12 %) izdevumus segtu no tekošajiem ienākumiem (piemēram, no savas algas vai pensijas).
“Ir pozitīvi, ka gandrīz puse iedzīvotāju pēkšņus izdevumus vidējās algas apmērā spētu segt no personīgajiem uzkrājumiem, taču tas vienlaikus nozīmē, ka tikpat lielai sabiedrības daļai tas varētu sagādāt grūtības. Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki aizvien biežāk ir spiesti aizņemties neparedzētām situācijām, kuras nevar atlikt – piemēram, pēkšņām veselības problēmām, zobārsta apmeklējumam vai automašīnas remontam, santehnikas nomaiņai. Katrs trešais iedzīvotājs patēriņa kredītu uzskata par risinājumu neparedzētiem izdevumiem vai ārkārtas situācijām. Tajā pašā laikā nozīmīgs izdevumu mērķis, kam iedzīvotāji piesaista patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts un labiekārtošanas darbi – sākot no negaidītu mājokļa bojājumu novēršanas, piemēram, applūdēm, beidzot ar skolnieka istabas sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir pietiekami personīgie uzkrājumi. Tāpēc iesakām dzīves garumā veidot “drošības spilvenu”, ideālā gadījumā vairāku mēnešalgu apmērā, kas palīdzēs vienkāršāk un arī nedaudz bezrūpīgāk sagatavoties šādām situācijām,” saka Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Vīrieši jūtas finansiāli stabilāki, jo vairāk nekā puse jeb 51 % izmantotu savus uzkrājumus, kamēr sieviešu vidū šādu gatavību pauž 45 %. Savukārt banku pakalpojumus neparedzētu izdevumu gadījumā vidējās mēnešalgas apmērā biežāk izvēlas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kā arī jaunieši no 18 līdz 29 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk