Valdība izskatīs nākamā gada budžeta priekšlikumus otrajam lasījumam
Šodien, 28. novembrī, Ministru kabinets (MK) plāno izskatīt iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 7. decembrī.
Kopā saņemti 289 Saeimas deputātu priekšlikumi par līdzekļu pārdalēm. Kopējā pārdalāmā summa 2024. gadam sasniedz 5,1 miljardu eiro. Tos piedāvāts ieviest, palielinot budžeta deficītu, izmantojot gadskārtējo valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmo finansējumu, tostarp budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kā arī paaugstinot nodokļus. Piemēram uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana ietverta 13 priekšlikumos. Valdībai ierosināts tos neatbalstīt.
Nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi. Tāpat ir iesniegti priekšlikumi tehniskajiem precizējumiem nākamā gada valsts budžeta vai pavadošajos likumprojektos.
Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija precizē finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, nemainot kopējā finansējuma apmēru. Labklājības ministrijas budžetā piedāvāta pārdale, precizējot speciālā budžeta izdevumus bezdarbnieka pabalstiem un attiecīgi pamatbudžeta izdevumos nodrošinot papildu pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi rasta iespēja par 100 eiro palielināt pabalstu.
Tāpat kultūras jomā panākta vienošanās par papildu finansējumu profesionālo mūziķu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt finansējumu Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības reformai paredzēts rezervēt budžeta likumprojektā. Kultūras ministrijai būs jāsagatavo attiecīgais normatīvais regulējums apstiprināšanai MK.
Saskaņā ar jau iepriekš MK pieņemtajiem lēmumiem palielināta dotācija pašvaldībām 7 miljonu eiro apmērā atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības un MK vienošanās un domstarpību protokolā noteiktajam, kas nodrošina papildu finansējumu 19 pašvaldībām.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālāk
Nedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
Lieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk