• Tweet

Turpinot īstenot Valdības rīcības plānā ministrijai deleģētos uzdevumus, no 2019.gada 1.septembra plānots ieviest mācības 1. klasē no sešu gadu vecuma – to paredz valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Saskaņā ar grozījumiem, ja bērna vecums mainās pēc 1.septembra, vecāki varēs izvēlēties bērna pamatizglītības uzsākšanu atlikt līdz nākamā gada 1.septembrim. Tāpat saskaņā ar ģimenes ārsta, psihologa atzinumu, sagatavošanas programmā bērns varēs mācīties vēl vienu gadu, mācības 1.klasē uzsākot septiņu gadu vecumā. Bērniem būs iespēja 1.klasē mācīties arī jau ierastajā vidē – pirmsskolas izglītības iestādē, kura, saņemot licenci, varēs īstenot 1. klases izglītības programmu. Līdztekus paredzēts, ka 1.klasē mācību stundas garums ir 35 minūtes.

Virkne grozījumu Vispārējās izglītības likumā rosināti, lai sakārtotu un viennozīmīgi traktētu normatīvos dokumentus (valsts izglītības standarts, izglītības programmas, mācību priekšmetu programmu paraugi), kas jo īpaši svarīgi, uzsākot kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanu. Savukārt ar grozījumiem Izglītības likumā plānots noteikt, ka viens no izglītības programmu īpašajiem veidiem ir arī Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmas, kas šobrīd praksē jau tiek īstenotas vairākās valsts ģimnāzijās.

Likumprojekts paredz mainīt esošo regulējumu attiecībā uz mācību organizācijas formām, kur pašreizējā normatīvajā regulējumā minēta tikai viena no tām – mācību stunda. Ar grozījumiem plānots palielināt izglītības iestāžu autonomiju, dodot iespējas skolas direktoram noteikt arī citas mācību organizācijas formas, nepārsniedzot likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu laika ziņā. Mācības var notikt visdažādākajās vietās – skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, skolēni var strādāt gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus, izmantojot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas, ne tikai 40 minūšu mācību stundu.

Lai veidotu skolēnu atlasi atbilstoši valsts noteiktajiem un pašas iestādes izvirzītajiem mērķiem, paredzēts, ka valsts ģimnāzijas, uzņemot skolēnus pamatizglītības programmā no 7. klases līdz 9. klasei, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot gan iestājpārbaudījumus, gan arī noteikt uzņemšanas kritērijus. Tāpat plānots ieviest stingrākus nosacījumus uzņemšanai vidusskolā, paredzot tiesības skolām noteikt uzņemšanas kritērijus 10., 11. un 12.klasē.

Lai pilnveidotu vispārējās izglītības iestāžu tipoloģiju un skaidri nodalītu katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā, likumprojekts paredz noteikt divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādei (vidusskolai) iegūstamu statusu – valsts ģimnāzijas. Tādējādi no izglītības iestāžu tipoloģijas tiek izslēgta vakara (maiņu) vidusskola un pašvaldības ģimnāzija. Grozījumi paredz, ka vakara (maiņu) vidējās izglītības programmas varēs turpināt īstenot vidusskolās, līdzīgi kā augstākās izglītības iestādes īsteno dienas, vakara un neklātienes programmas. Tāpat ar grozījumiem Izglītības likumā plānots definēt klātienes, neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formas, raksturojot katras formas specifiskās pazīmes.

Viens no svarīgiem izglītības attīstības virsmērķiem ir iekļaujošas izglītības nodrošināšana, palielinot ikviena bērna līdzdalības iespējas mācību procesā, ārpusklases aktivitātēs un kultūras procesos. Tāpēc, domājot par speciālās izglītības pilnveidi, IZM uzskata, ka nākotnē būtu veidojams, uzturams un attīstāms tāds speciālās izglītības iestāžu tīkls, kuru veidotu infrastruktūras ziņā mūsdienīgas, bērniem ar speciālām vajadzībām atbilstoši aprīkotas speciālās izglītības iestādes, kuras īsteno gan valstij, gan konkrētajai pilsētai/novadam (reģionam) nozīmīgas prioritātes speciālajā izglītībā. Tāpēc plānots, ka no 2020.gada 1.septembra pastāvēs divu veidu speciālās izglītības iestādes – pašvaldību dibinātas vai privātas speciālās skolas un pašvaldību dibinātās speciālās skolas, kam piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss.

Plānots, ka no 2018. gada 1. septembra bērni vairs netiek uzņemti pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās, bet uzsāktās pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas skolas var turpināt īstenot līdz 2019. gada 30. jūnijam. Pedagoģiskā korekcija pēc sava rakstura ir paredzēts kā īslaicīgs papildu pedagoģiskās palīdzības pasākumu kopums bērniem, kuriem nepieciešama individuālā pieeja valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai. IZM uzskata, ka jau mācību procesa laikā ikvienam bērnam jāsaņem savlaicīgs un individualizēts pedagoģiskais atbalsts, nevis jāveido nodalīta vide atsevišķā pedagoģiskās korekcijas izglītības programmā.

Grozījumus likumos Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku, arodbiedrības, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību izglītības pārvalžu, pašvaldību speciālajām internātskolām, Latvijas Vecāku kustības, skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjiem.

Foto: Pixabay