• Tweet

Šobrīd, kad Latvijas ekonomika ir atdzīvojusies, valdībai būtu jācenšas dzēst valsts parādu, kas seškārt pieauga krīzes laikā. Taču valdība to nedara. Ministru kabinetam šoruden radās iespēja samazināt parādu par 48 miljoniem eiro, ko nevajadzēja maksāt Eiropas kopējā kasē. Uz aizņēmumu samazināšanu uzstāj Fiskālās disciplīnas padome, kurai jārūpējas, lai iespējamas krīzes brīdī valsts nebankrotētu. Valdība, pretēji finanšu disciplīnas likumiem, šo naudu dala aktuālām vajadzībām un ekspertu aizrādījumos neklausās. Finanšu ministrija aizbildinās, ka Fiskālās disciplīnas padome nepareizi tulkojot likumus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijas parāds šobrīd 9,3 miljardi eiro, procentos maksājam divi simti sešdesmit miljonus gadā. Šogad un nākamajos gados ekonomika augs un valdība beidzot var sākt atdot parādus, taču to nedara.

Šogad Finanšu ministrijai izdevies ietaupīt 48 miljonus eiro. Miljonu sarūpējusi Valsts kase, izdevīgāk aizņemoties, 47 miljoni bija rezervēti maksājumiem Eiropas budžetā, taču nebija nepieciešami.

Sataupītie miljoni nav reāla nauda. Šogad budžets ir veidots ar 300 miljonu deficītu, tāpēc ietaupījumi tikai samazinātu nepieciešamību aizņemties. Taču valdība septembrī sāka naudu pārdalīt citām vajadzībām.

6.septembra valdības sēdē nolemts, ka 13 miljoni tiks Latvijas dzelzceļam. Tas ir parāds par dzelzceļa lietošanu pasažieru pārvadājumiem. Citu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai paredzēti vēl 6 miljoni.

15.septembra valdības sēdē 16,4 miljoni iedoti Stradiņa un Austrumu slimnīcām zaudējumu segšanai.

Šonedēļ valdība sadalīja 4 miljonus eiro. Gandrīz 800 tūkstoši iedoti KNAB, 272 tūkstoši Valsts kancelejai. Lielāko daļu dabūs Zemkopības ministrija. Ministrs Dūklavs ir priecīgs, ka nauda būs, taču no kurienes tā parādījusies, viņš nezina.

“Es uz šādiem jautājumiem laikam nevarēšu atbildēt, tie būtu jāprasa finanšu ministrei, kā tā naudiņa tieši šīnī brīdī parādījusies, man personīgi nebūtu nekādu iebildumu, ja viņa būtu vispārējā budžeta kārtībā sadalīta,” pauda Dūklavs.

Veidojot šī gada budžetu, lūgumi par naudu Bulduru vidusskolai, meliorācijas kadastram un analītiskajām iekārtām pārtikas uzraudzībai bija palikuši neapmierināti.

“Tur jūs redzat Buldurus tajā sarakstā, tur jau vispār, kad ilgu laiku nevarēja saprast, kam būs, kas būs, kā būs, viņi vispār nekādās programmās nav iekšā. Šitā ir vienīgā viņu nauda ilgu gadu laikā, ko viņi tagad dabūs,” sacīja Dūklavs.

Bulduru dārzkopības vidusskolai tagad iedalīti 1,4 miljoni. Ministrs skaidro, ka naudu tērēs tehnikas un mācību līdzekļu iegādei, telpu remontiem. Valdības dokumentā gan teikts, ka nauda piešķirta, lai novērstu dabas stihijas radītās sekas.

Ne Ministru prezidents, ne finanšu ministre neatzīst, ka ietaupītās naudas izdalīšana būtu fiskālās disciplīnas pārkāpums. Tā ir ierasta kārtība, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem valdība var rīkoties pēc nepieciešamības.

“Apropriācija nozīmē, ka vienkārši ekonomija vienā vietā var nodzēst ugunsgrēku citā vietā, bet tādus klasiskus labojumus, kā kādreiz, visus ietaupījumus kaut kur izdalot… To mēs vienkārši nevaram darīt un man šķiet, visi no tā tikai iegūst,” raidījuma pauda Kučinskis.

“Tā ir tāda ekspertu diskusija, kas ilgst vairākus gadus. Vismaz trīs gadus pēc kārtas Finanšu ministrijas eksperti diskutē ar Fiskālās disciplīnas padomes ekspertiem par likuma interpretāciju. Fiskālās disciplīnas padomes kolēģi gribētu, ka šādos gadījumos, ka kaut kur rodas ietaupījums, to neiztērē, kamēr finanšu ministrijas ierēdņi uz to skatās ar tādu saimnieka pieeju, ka mēs redzam, ka mēs vienā vietā varam ietaupīt, ka mēs tomēr tos parādus, kas ir uzkrājušies vai tās prioritātes, kuras nav bijis iespējams nosegt valsts budžet projektu plānojot, mēs pamazām tomēr nofinansējam,” skaidroja Reizniece – Ozola.

Netērēt naudu pieprasa Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir sekot līdzi valdības tēriņiem un brīdināt, ja apdraudēta valsts finanšu stabilitāte. Maksājumi Eiropas budžetā un parāda apkalpošanas izmaksas ir īpašas programmas. Fiskālās disciplīnas un budžeta vadības likumos ir noteikts, ka šajās sadaļās ietaupīto naudu nedrīkst pārdalīt citām vajadzībām.

“Šeit mēs pārkāpjam vienu no likuma stūrakmeņiem. Ja mēs drīkstam kuru katru brīdi palielināt izdevumus šīm vajadzībām, un nepārdalīt citiem mērķiem, tad gadījumos, kad paliek līdzekļi pāri, mums nevajadzētu tos pārdalīt citiem mērķiem,” pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome neatbilstības ziņojumus raksta pēc katras valdības sēdes, kad ministri pieķeras aizliegtajiem resursiem. Septembrī tapuši trīs ziņojumi, taču, visticamāk būs vēl. Finanšu ministrijai palikuši vismaz septiņi miljoni. Tie varētu nonākt neparedzētu gadījumu fondā, ko izsmels kompensācijas plūdu skartajiem.

Fiskālās disciplīnas likums prasa, lai valdība ekonomiskās izaugsmes laikā veido budžetu ar pārpalikumu. Aizņemšanās ir pieļaujama tikai gadījumos, ja ekonomika neaug. 2008.gada ekonomiskā krīze parādīja, cik smagas sekas ilgus gadus jāpārcieš, ja šos principus neievēro.

Foto: Saeimas kanceleja