• Tweet

Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas un Olaines novada pašvaldības pārkāpušas likumu, nepamatoti prasot dzīvesvietas deklarēšanas noteiktu termiņu tiem iedzīvotājiem, kam mājokļa palīdzība sniedzama pirmām kārtām, neatkarīgi no deklarēšanās ilguma (piemēram, ar tiesas nolēmumu no īrētās dzīvojamās telpas izliktiem maznodrošinātiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, maznodrošinātiem politiski represētiem un citiem). Līdz šī gada 1. aprīlim tiesībsargs aicina pašvaldības nepilnības novērst.

Ir loģiski, ka cilvēkam, lai saņemtu pašvaldības palīdzību mājokļu jomā, ir jābūt attiecīgajā pašvaldībā deklarētam. 24 pašvaldības nenosaka nekādu deklarēšanās termiņu kā priekšnoteikumu, lai cilvēks (ģimene) vispārējā kārtā varētu pieteikties mājokļa palīdzības saņemšanai.

Savukārt 19 pašvaldības ir noteikušas konkrētu deklarēšanās termiņu, kas cilvēkam jānodzīvo pašvaldībā, lai palīdzību varētu saņemt. Vairākas no tām noteikušas nesamērīgi ilgu deklarēšanās termiņu. Proti, šis termiņš ir noteikts – pieci gadi un vairāk. Turklāt jāņem vērā, ka līdz ar reģistrēšanos “dzīvokļu rindā”, lielākoties dzīvojamā telpa netiek piešķirta uzreiz, to var nākties gaidīt pat vairākus gadus.

Arī šajā gadījumā tiesībsargs līdz 1. aprīlim aicina pašvaldības izvērtēt saistošajos noteikumos ietvertās prasības par deklarēšanās termiņa samērīgumu. Saprātīgs termiņš tiesībsarga ieskatā būtu no viena līdz trim gadiem.

Palīdzība jāsniedz tajā brīdī, kad tā vajadzīga visvairāk

Neapšaubāmi, ka pašvaldības palīdzība mājokļa jomā vispirms ir sniedzama sociāli mazāk aizsargātiem cilvēkiem, tādēļ nosacījums par noteiktu deklarēšanās termiņu konkrētajā pašvaldībā palīdzības saņemšanai viņu sociālo stāvokli neuzlabo. Arī tiesu prakse apliecina, ka svarīgs sociālās palīdzības sniegšanas kritērijs ir nepieciešamība pēc palīdzības konkrētajā brīdī, proti, tad, kad cilvēkam tā visvairāk nepieciešama,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Viņa piebilst, ka no palīdzības saņēmēju loka pašvaldības kļūdaini nedrīkst “izslēgt” tos, kuriem atbalsts faktiski nepieciešams visvairāk, bieži vien – tūlīt un tagad.

Savukārt attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kam palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā sniedzama vispārējā kārtībā, likumdevējs nav izvirzījis īpašus nosacījumus, ņemot vērā pašvaldību rīcības brīvību šajā jautājumā. Tiesībsarga ieskatā ir būtiski, lai šāda veida palīdzība nebūtu noteikta formāli, kas praksē iedzīvotājiem nemaz nav sasniedzama.

Palīdzību vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem mājokļu jomā primāri nodrošina pašvaldības. Tā saskaņā ar Pašvaldību likumu ir pašvaldības autonoma funkcija.