Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt neliela daļa tomēr uzskata, ka 2025. gads nesīs finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kopumā pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis mazliet optimistiskāks nekā 2023. gada izskaņā – šobrīd nedaudz vairāk nekā 42% aptaujas respondentu uz šī gada finansiālo situāciju raugās pozitīvi. 22% norādījuši, ka 2025. gads būs finansiāli krietni labklājīgāks nekā aizvadītais gads, un 21% cer uz vismaz mazliet labāku finansiālo situāciju. Savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto šo gadu sagaida finansiāli stabilu – viņi paredz, ka finanšu situācija neatšķirsies no pērn pieredzētās.
“Latvijas iedzīvotāju optimistiskais noskaņojums par šī gada finanšu situāciju sakrīt ar kopējo valsts ekonomikas izaugsmes virzienu, tāpēc iedzīvotāju pozitīvās gaidas par šo gadu patiešām varētu piepildīties. Tāpat arī pagājušajā gadā novērojām, ka biežāk finansiālās situācijas uzlabošanos sagaida gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz nelielus uzlabojumus paredz 74% respondentu. Tas ir saprotami, jo šajā vecumā vairums cilvēku ir nodarbināti, saredz potenciālas karjeras izaugsmes iespējas un tāpēc par nākotnes finansiālo situāciju mēdz būt optimistiskāki,“ dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Tikmēr diemžēl ir arī daļa Latvijas iedzīvotāju, kas 2025. gadu sagaida ar bažām – 16% aptaujas respondentu norādījuši, ka šogad paredz savas finansiālās situācijas pasliktināšanos. Visbiežāk (vairāk nekā 26% respondentu) uz finanšu sarežģījumiem šogad norāda seniori vecumā no 65 līdz 75 gadiem, kuri jau ir pensijas vecumā.
Gadījumā, ja jau šobrīd iespējams paredzēt kādas finanšu grūtības, ar ko nāksies saskarties šajā gadā, eksperte iesaka iespēju robežās tām gatavoties un plānot potenciālos risinājumus. Tomēr ne visus finanšu sarežģījumus dzīvē ir iespējams prognozēt – dažkārt rodas neparedzēti izdevumi saistībā ar veselību, kādreiz darba zaudēšana nāk kā pilnīgi negaidīts notikums. Šie un citi scenāriji var piepildīties ikvienam cilvēkam jebkurā mirklī, tāpēc finanšu drošības spilvenu vienmēr ieteicams uzturēt jebkuram.
“Vidēji katram cilvēkam ieteicams uzturēt iekrājumus aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām – šāds naudas apjoms ļautu turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no neplānotajiem finanšu sarežģījumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu. Savukārt gadījumā, ja jau tagad ir iespējams paredzēt kādu konkrētu iemeslu, kas jaunajā gadā var radīt izaicinājumus finansiālajā situācijā, piemēram, kādas lielākas svinības, ceļojums vai plānveida veselības procedūras, ir vērts iespēju robežās sākt gatavoties jau tagad. To var darīt dažādos veidos, piemēram, atliekot brīvos līdzekļus atsevišķā bankas kontā vai uzkrājot kādā citā sev ērtā veidā, lai padarītu savu jauno gadu – un ne tikai – pēc iespējas mierīgāku finanšu jautājumos,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk