Gandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā ar Latvijas Bankas veikto mājokļu apdrošināšanas tirgus novērtējumu gandrīz katrs otrais mājoklis joprojām nav apdrošināts.
2025. gadā apdrošināto mājokļu īpatsvars sasniedza 52.8 %. Šis rādītājs ir aprēķināts, salīdzinot apdrošinātāju sniegto informāciju par spēkā esošo mājokļu apdrošināšanas līgumu skaitu ar mājsaimniecību skaitu Latvijā. Latvijas Bankas apkopotie vēsturiskie dati rāda, ka 2017. gadā bija apdrošināti tikai 30.8 % mājokļu. Tātad kopš 2017. gada apdrošināto mājokļu īpatsvars ir palielinājies par 22 procentpunktiem. 2025. gadā Latvijā bija 445.6 tūkst. spēkā esošu mājokļu apdrošināšanas līgumu.
“Astoņos gados panākts būtisks uzlabojums, taču nesenās vētras radītie postījumi atgādina, ka ar to nepietiek – gandrīz katrs otrais mājoklis joprojām nav apdrošināts. Dabas stihiju novērst neizdosies, bet varam būt finansiāli aizsargātāki no tās sekām. Ja mājoklis ir apdrošināts, dabas stihiju risks gandrīz vienmēr ir segts”, uzsver Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.
Latvijas Bankas dati rāda skaidru ilgtermiņa tendenci: iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas pasargāt savu mājokli no neparedzētu notikumu finansiālajām sekām. Taču 47.2 % mājokļu bez apdrošināšanas nozīmē, ka vēl ir būtiska sabiedrības daļa, kurai nopietna nelaime var kļūt arī par smagu finansiālu triecienu.
99.98 % mājokļu apdrošināšanas līgumu ietver dabas katastrofu risku. Tātad galvenais izaicinājums nav dabas stihiju riska trūkums polisēs, bet gan tas, ka gandrīz puse mājokļu vispār nav apdrošināti.
Nesenā vētra, kad koki krita uz ēkām un bojāja jumtus un citas konstrukcijas, vēlreiz atgādināja, ka šādi zaudējumi var būt pēkšņi un būtiski. 2025. gadā vidējā atlīdzība par dabas katastrofu radītiem zaudējumiem vienam mājoklim bija 1552 eiro – aptuveni par 25 % lielāka nekā vidējā atlīdzība īpašuma apdrošināšanā (1242 eiro).
Dabas stihiju ietekme katru gadu var būt ļoti atšķirīga. 2024. gadā ar tām bija saistīti 43.9 % pieteikto mājokļu apdrošināšanas gadījumu, bet 2025. gadā – 7.8 %. Tāpēc viena mierīgāka gada statistika nenozīmē, ka risks ir izzudis vai stipri mazinājies.
Vēl par tēmu:
Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālāk