• Tweet

Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais ziņojums ietver vairākus projekta pabeigšanas scenārijus, to izmaksu apmērus un prognozes papildu nepieciešamajam valsts budžeta finansējumam. Pēc Ministru kabineta sēdes satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka projekta sekmīgai īstenošanai nepieciešama papildu finansējuma piesaiste, kā arī būtiski strukturāli uzlabojumi, tostarp projekta pārvaldībā, plānošanā un izmaksu kontrolē.

Rihards Kozlovskis: “Pēdējo četru mēnešu laikā, viens no maniem uzdevumiem ir bijis noskaidrot Rail Baltica projekta patieso un faktisko situāciju. Pirmo reizi projekta īstenošanas laikā Ministru kabinets ir iepazīstināts ar kopainu. Apkopojot pieejamo informāciju, varam secināt, ka Rail Baltica pamattrases izbūve līdz 2030. gadam tehniski nav iespējama un projekta izmaksas fundamentāli jāpārskata.”

Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija lēmumam Rail Baltica projekta padziļināta izvērtējuma veikšanai tika piesaistīts starptautisks konsultāciju uzņēmums “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez & Marsal). Neatkarīga izvērtējuma mērķis bija nodrošināt visaptverošu un padziļinātu Rail Baltica projekta ieviešanas Latvijā analīzi projekta vadības, finanšu, ekonomiskajos, tehnoloģiskajos un juridiskajos aspektos, lai identificētu riskus un pilnveides iespējas, kā arī sagatavotu rekomendācijas projekta turpmākai īstenošanai.

Alvarez & Marsal izvērtējumā secināts, ka, ņemot vērā pašreizējās kapitālieguldījumu aplēses, prognozēto finansējuma deficītu un īstenošanas grafiku, Rail Baltica projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama. Vienlaikus projekta sekmīgai īstenošanai nepietiek tikai ar papildu finansējuma piesaisti, bet nepieciešami arī būtiski strukturāli uzlabojumi, tostarp projekta pārvaldībā, plānošanā un izmaksu kontrolē.

Ministrs arī norāda, ka konceptuāli Baltijas dzelzceļa sistēma ar Eiropas dzelzceļa sistēmu ir jāsavieno, jo šāds transporta koridors attiecīgajos ģeopolitiskajos apstākļos var kļūt par svarīgu militārās mobilitātes un civilās drošības komponenti, taču tam jānotiek par saprātīgām izmaksām. Projekts atbilstoši izvērtējuma ziņojumam ir fundamentāli jāpārskata un jāoptimizē, lai to padarītu reāli īstenojamu, un jāvienojas ar Eiropas Komisiju par īstenošanas gaitu, t.sk. termiņiem un finansējumu.

Atbilstoši Alvarez&Marsal ieteikumiem valdība lēma, ka turpmākai Rail Baltica projekta īstenošanai ir nepieciešama minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas (MVC jeb minimum viable configuration) izstrāde. Tas ļaus skaidri definēt minimālo projekta apjomu un nepieciešamās infrastruktūras kopumu, kas nodrošinās Rail Baltica pamattrases funkcionēšanu.

Lai to īstenotu, Satiksmes ministrija līdz 2026. gada beigām veiks tirgus aptauju ārēja, neatkarīga konsultanta piesaistei, kā arī informēs Ministru kabinetu par rezultātiem un MVC izstrādei nepieciešamo finansējumu.

Tāpat noteikts, ka līdz projekta MVC izstrādei un turpmāko lēmumu pieņemšanai tiks turpinātas uzsāktās projekta īstenošanas aktivitātes piešķirtā finansējuma ietvaros, taču jaunas Rail Baltica projekta finanšu vai līgumiskās saistības bez Ministru kabineta atļaujas uzņemties nedrīkstēs. Savukārt pēc MVC izstrādes tiks skatīts jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā.

Vienlaikus Valsts kanceleja sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2026. gada beigām iesniegs Ministru kabinetā juridiski, institucionāli un finansiāli pamatotu priekšlikumu par Rail Baltica projekta pārvaldības modeļa izveidi Ministru kabineta pārraudzībā projekta MVC izstrādes procesa vadībai. Papildus SM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Rail Baltica projekta ietvaros jau izbūvētās infrastruktūras uzturēšanai un konservācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

Savukārt Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrijai uzturēs apstiprināto Latvijas pozīciju sarunās ar Eiropas Savienības institūcijām, lai panāktu 10 miljardu eiro līdzfinansējumu Baltijas valstīm Rail Baltica projekta īstenošanai ar līdzfinansējumu 85 procentu apmērā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034.