06/10/2026, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu laikā jau ir strādājis attālināti no citas valsts vai plāno to darīt, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus dati atklāj būtiskas atšķirības starp paaudzēm un reģioniem – teju trešdaļai Latvijas iedzīvotāju darba specifika attālinātu darbu nemaz nepieļauj.

Kopumā 14 % aptaujāto pēdējo divu gadu laikā ir strādājuši attālināti no citas valsts – 9 % to darījuši vairākkārt, bet 5 % vienu reizi. Vēl 14 % līdz šim šādu iespēju nav izmantojuši, taču plāno to darīt nākotnē.

Visizteiktākā interese vērojama jauniešu vidū. Saskaņā ar Citadeles aptauju, vecumā no 18 līdz 29 gadiem 20 % jau ir vismaz reizi strādājuši attālināti no ārvalstīm, bet vēl 31 % to plāno. Palielinoties vecumam, interese pakāpeniski sarūk – darbu no citas valsts nākotnē plāno 20 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 16 % 40–49 gadu grupā, 10 % 50–59 gadu grupā un tikai 3 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

“Aptaujas dati rāda, ka darbs no ārvalstīm kļūst arvien aktuālāks, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Jauniešiem elastība vairs nav bonuss, bet gan pašsaprotams darba attiecību nosacījums, tāpat kā atalgojums vai sociālās garantijas. Turklāt, daudzi jaunieši ir uzsākuši darba attiecības laikā, kad attālinātais darbs jau bija kļuvis par normu. Viņiem ir svarīgi darbu saskaņot ar savu dzīves ritmu un digitālie rīki ļauj būt produktīviem neatkarīgi no atrašanās vietas. Iespēja kādu laiku strādāt no ārvalstīm, apvienojot to ar studijām vai ģimenes apciemošanu, var būt būtisks kritērijs izvēloties darba devēju. Taču darba devējam šāda elastība nozīmē vairāk nekā tikai iespēju darbiniekam mainīt darba vietu. Uzņēmumam ir jāzina, no kuras valsts darbinieks strādā un cik ilgi tur uzturēsies, jo atkarībā no tā var rasties jautājumi par nodokļiem, darba tiesībām, sociālo apdrošināšanu un datu drošību. Tāpēc uzņēmumiem, kuri šādu iespēju piedāvā, ir svarīgi ieviest skaidru kārtību – no kurām valstīm un cik ilgi drīkst strādāt, kā tas jāsaskaņo un kādi drošības nosacījumi jāievēro. Tā nav neuzticēšanās darbiniekiem, bet veids, kā pasargāt abas puses” norāda bankas Citadele Personāla administratīvās nodaļas vadītāja Ilze Siliņa.

Vienlaikus Latvijā kopumā pieaug attālinātā darba izplatība. CSP dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī regulāri attālināti strādāja 16,8 % darba ņēmēju, salīdzinot ar 13,4 % attiecīgajā periodā pērn.

Trešdaļai darbs attālināti nav iespējams

Tomēr iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas nav vienādi pieejama visiem. 32 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu darba specifika neļauj strādāt attālināti. Īpaši izteikta šī atšķirība ir dažādās vecuma grupās – 50–59 gadu vecumā tā atbild 46 %, savukārt 18–29 gadu grupā – 24 %.

“Attālināta darba iespējas lielā mērā nosaka profesija un veicamie pienākumi, tāpēc iespēju strādāt no jebkuras vietas nevar uzskatīt par universālu darba vietas priekšrocību. Piemēram, klientu apkalpošanā, ražošanā vai citos klātienes darbos šādu modeli bieži vien nav iespējams ieviest. Šādos gadījumos darba devējs elastību var piedāvāt citos veidos – piemēram, dodot lielākas iespējas ietekmēt savu darba grafiku, savlaicīgi plānojot maiņas vai piedāvājot elastīgu darba dienas sākumu un beigas. Būtiski, lai elastība nebūtu pieejama tikai tiem darbiniekiem, kuru pienākumus iespējams veikt pie datora,” saka Ilze Siliņa.

Rīgas reģionā iespējas plašākas, Latgalē pusei darba specifika to nepieļauj

Būtiskas atšķirības vērojamas arī reģionos. Rīgas statistiskajā reģionā 20 % iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir strādājuši attālināti no citas valsts, bet vēl 17 % to plāno. Savukārt Latgalē šāda pieredze ir 6 % iedzīvotāju, bet vēl 8 % plāno to izmēģināt.

Īpaši izteikta ir atšķirība iespējās strādāt attālināti. Latgalē 52 % iedzīvotāju norāda, ka viņu darbs attālinātu darbu nepieļauj, kamēr Rīgas reģionā tādu ir 25 %. Kurzemē šo iemeslu min 38 %, Vidzemē 35 %, bet Zemgalē – 26 %. Savukārt Zemgalē salīdzinoši biežāk nekā citviet iedzīvotāji norāda, ka darbs attālināti no citas valsts viņus neinteresē – tā atbild 48 % salīdzinājumā ar 40 % valstī kopumā.

Strādājot no ārvalstīm, jāplāno arī finanses

Līdztekus darba organizēšanai no ārzemēm tikpat svarīga kļūst arī finanšu plānošana. Īpaši tad, ja ārvalstīs paredzēts uzturēties ilgāku laiku, būtiski iepriekš izvērtēt ikdienas izmaksas un neparedzētus tēriņus.

Darbs no citas valsts var dot lielāku brīvību izvēlēties, kur dzīvot un strādāt, taču tam nepieciešama arī zināma finansiālā sagatavotība. Pirms ilgāka perioda ārvalstīs būtu vērts izveidot drošības spilvenu neparedzētiem izdevumiem, pārbaudīt apdrošināšanas segumu un noskaidrot ikdienas norēķinu un valūtas maiņas izmaksas, ja izvēlētā valsts nav eirozonā.

1,166 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk