• Tweet

Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu laikā jau ir strādājis attālināti no citas valsts vai plāno to darīt, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus dati atklāj būtiskas atšķirības starp paaudzēm un reģioniem – teju trešdaļai Latvijas iedzīvotāju darba specifika attālinātu darbu nemaz nepieļauj.

Kopumā 14 % aptaujāto pēdējo divu gadu laikā ir strādājuši attālināti no citas valsts – 9 % to darījuši vairākkārt, bet 5 % vienu reizi. Vēl 14 % līdz šim šādu iespēju nav izmantojuši, taču plāno to darīt nākotnē.

Visizteiktākā interese vērojama jauniešu vidū. Saskaņā ar Citadeles aptauju, vecumā no 18 līdz 29 gadiem 20 % jau ir vismaz reizi strādājuši attālināti no ārvalstīm, bet vēl 31 % to plāno. Palielinoties vecumam, interese pakāpeniski sarūk – darbu no citas valsts nākotnē plāno 20 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 16 % 40–49 gadu grupā, 10 % 50–59 gadu grupā un tikai 3 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

“Aptaujas dati rāda, ka darbs no ārvalstīm kļūst arvien aktuālāks, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Jauniešiem elastība vairs nav bonuss, bet gan pašsaprotams darba attiecību nosacījums, tāpat kā atalgojums vai sociālās garantijas. Turklāt, daudzi jaunieši ir uzsākuši darba attiecības laikā, kad attālinātais darbs jau bija kļuvis par normu. Viņiem ir svarīgi darbu saskaņot ar savu dzīves ritmu un digitālie rīki ļauj būt produktīviem neatkarīgi no atrašanās vietas. Iespēja kādu laiku strādāt no ārvalstīm, apvienojot to ar studijām vai ģimenes apciemošanu, var būt būtisks kritērijs izvēloties darba devēju. Taču darba devējam šāda elastība nozīmē vairāk nekā tikai iespēju darbiniekam mainīt darba vietu. Uzņēmumam ir jāzina, no kuras valsts darbinieks strādā un cik ilgi tur uzturēsies, jo atkarībā no tā var rasties jautājumi par nodokļiem, darba tiesībām, sociālo apdrošināšanu un datu drošību. Tāpēc uzņēmumiem, kuri šādu iespēju piedāvā, ir svarīgi ieviest skaidru kārtību – no kurām valstīm un cik ilgi drīkst strādāt, kā tas jāsaskaņo un kādi drošības nosacījumi jāievēro. Tā nav neuzticēšanās darbiniekiem, bet veids, kā pasargāt abas puses” norāda bankas Citadele Personāla administratīvās nodaļas vadītāja Ilze Siliņa.

Vienlaikus Latvijā kopumā pieaug attālinātā darba izplatība. CSP dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī regulāri attālināti strādāja 16,8 % darba ņēmēju, salīdzinot ar 13,4 % attiecīgajā periodā pērn.

Trešdaļai darbs attālināti nav iespējams

Tomēr iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas nav vienādi pieejama visiem. 32 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu darba specifika neļauj strādāt attālināti. Īpaši izteikta šī atšķirība ir dažādās vecuma grupās – 50–59 gadu vecumā tā atbild 46 %, savukārt 18–29 gadu grupā – 24 %.

“Attālināta darba iespējas lielā mērā nosaka profesija un veicamie pienākumi, tāpēc iespēju strādāt no jebkuras vietas nevar uzskatīt par universālu darba vietas priekšrocību. Piemēram, klientu apkalpošanā, ražošanā vai citos klātienes darbos šādu modeli bieži vien nav iespējams ieviest. Šādos gadījumos darba devējs elastību var piedāvāt citos veidos – piemēram, dodot lielākas iespējas ietekmēt savu darba grafiku, savlaicīgi plānojot maiņas vai piedāvājot elastīgu darba dienas sākumu un beigas. Būtiski, lai elastība nebūtu pieejama tikai tiem darbiniekiem, kuru pienākumus iespējams veikt pie datora,” saka Ilze Siliņa.

Rīgas reģionā iespējas plašākas, Latgalē pusei darba specifika to nepieļauj

Būtiskas atšķirības vērojamas arī reģionos. Rīgas statistiskajā reģionā 20 % iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir strādājuši attālināti no citas valsts, bet vēl 17 % to plāno. Savukārt Latgalē šāda pieredze ir 6 % iedzīvotāju, bet vēl 8 % plāno to izmēģināt.

Īpaši izteikta ir atšķirība iespējās strādāt attālināti. Latgalē 52 % iedzīvotāju norāda, ka viņu darbs attālinātu darbu nepieļauj, kamēr Rīgas reģionā tādu ir 25 %. Kurzemē šo iemeslu min 38 %, Vidzemē 35 %, bet Zemgalē – 26 %. Savukārt Zemgalē salīdzinoši biežāk nekā citviet iedzīvotāji norāda, ka darbs attālināti no citas valsts viņus neinteresē – tā atbild 48 % salīdzinājumā ar 40 % valstī kopumā.

Strādājot no ārvalstīm, jāplāno arī finanses

Līdztekus darba organizēšanai no ārzemēm tikpat svarīga kļūst arī finanšu plānošana. Īpaši tad, ja ārvalstīs paredzēts uzturēties ilgāku laiku, būtiski iepriekš izvērtēt ikdienas izmaksas un neparedzētus tēriņus.

Darbs no citas valsts var dot lielāku brīvību izvēlēties, kur dzīvot un strādāt, taču tam nepieciešama arī zināma finansiālā sagatavotība. Pirms ilgāka perioda ārvalstīs būtu vērts izveidot drošības spilvenu neparedzētiem izdevumiem, pārbaudīt apdrošināšanas segumu un noskaidrot ikdienas norēķinu un valūtas maiņas izmaksas, ja izvēlētā valsts nav eirozonā.