• Tweet

Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus, valdība otrdien, 29. septembrī, atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosināto ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2027. gada 10. janvārim.

2026. gada vasara Latvijā bija nokrišņiem bagātāka nekā 2025. gada vasara. Vasaras otrajā pusē Latvijā būtiski palielinājās nokrišņu daudzums, bet rudens sākumā ilgstošie un intensīvie nokrišņi vēl vairāk palielināja jau vasarā izveidojušos augsnes mitrumu, izraisot augsnes pārmirkšanu, ūdens uzkrāšanos un atsevišķās vietās arī lauksaimniecības zemju applūšanu. Tādējādi būtiski apgrūtināta lauksaimniecības tehnikas izmantošana, ražas novākšana un citu sezonālo lauksaimniecības darbu veikšana, palielinot kultūraugu bojājumu un ražas zuduma risku. Tas savukārt apgrūtina lauksaimnieku iespējas izpildīt uzņemtās saistības, tostarp saražotās produkcijas piegādes līgumus, un palielina saimniecību tiesiskos un finansiālos riskus. Īpaši izteikta nelabvēlīgo apstākļu ietekme konstatēta Latvijas rietumu daļā, tostarp Ventspils novadā.

Nelabvēlīgie laikapstākļi apgrūtina ne tikai ražas novākšanu, bet arī ziemāju sēju. 2025. gadā pēc CSP datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71 % no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29 %. Ziemāju kultūrām parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem. Ņemot vērā līdzšinējo situāciju, pastāv liela iespēja, ka ievērojama daļa ziemāju platību var palikt neapsēta, īpaši Kurzemē. Ja nelabvēlīgie laikapstākļi turpināsies, neapsētā platība varētu palielināties. Kavētā ziemāju sēja un starpkultūru iesēšana var ietekmēt ne tikai šīs sezonas rezultātus, bet arī nākamās sezonas ražošanas iespējas.

Saskaņā ar laukaugu ražas prognozēm 2026. gada vasarāju sākotnējās ražības prognozes sezonas gaitā tika vairākkārt samazinātas, liecinot par nelabvēlīgo laikapstākļu pieaugošo ietekmi uz gaidāmo ražu. Vasaras kviešiem vidējā prognozētā ražība valstī no 4,2 t/ha jūnijā samazinājās līdz 3,8 t/ha septembrī, vasaras miežiem – no 3,9 t/ha līdz 3,5 t/ha, bet auzām – no 3,8 t/ha līdz 3,3 t/ha.

Nelabvēlīga ir arī produkcijas cenu un ražošanas izmaksu attiecība. Lauksaimniecības ražošanas resursu cenas joprojām ir būtiski augstākas nekā pirms cenu krīzes 2022. gadā. Īpaši izteikts sadārdzinājums saglabājas minerālmēsliem – 2026. gadā minerālmēslu cenas bija par 73 % augstākas nekā 2019. gadā. Arī augu aizsardzības līdzekļu, elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenas saglabājas būtiski virs pirmskrīzes līmeņa.

Situāciju pasliktina tas, ka jau ceturto gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, vienlaikus saglabājoties augstām ražošanas resursu izmaksām un salīdzinoši zemām produkcijas cenām. Vairāku secīgu nelabvēlīgu sezonu kopējā ietekme palielina saimniecību finanšu slogu un var apdraudēt daļas saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana dos iespēju Lauku atbalsta dienestam (LAD) piemērot visiem lauksaimniekiem atkāpes no dažādām prasībām saistībā ar tiešo maksājumu saņemšanu. Piemēram, lauksaimniekiem nebūs individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes piemēros vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Investīciju projektu īstenošanā ārkārtējās situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai LAD, izvērtējot projektu īstenotāju situāciju, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestādes varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu vai maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām. Tāpat līgumu, tostarp starptautisku līgumu, nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta par “force majeure”, samazinot risku, ka partneri piemēros sankcijas.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Ja polisē nav paredzēts attiecīgs izņēmums, ārkārtējā situācija pati par sevi nevar būt pamats atlīdzības izmaksas atteikumam.