Vai ātrie kredīti ir iegriba?
Visu šo nedēļu ritēja publisko paziņojumu sacensības gan starp valsts iestādēm un ātros kredītus izsniedzošām firmām, gan arī starp dažādām valsts iestādēm par to, kura puse labāk izprotot ātro kredītu izsniegšanas radītās problēmas.
Faktu un viedokļu publiskā apmaiņa beidzās ar mēnesi ilga pārdomu perioda izsludināšanu. Pēc 1. aprīļa Ekonomikas ministrija došot priekšlikumus ātrās kreditēšanas ierobežošanai un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas personā vērtēs, vai tie ir likumu labojumu cienīgi.
Iepriekšējo publisko kampaņu pret ātro kredītu izsniegšanu valsts iestādes realizēja 2010. gada otrajā pusē. Tā izrādījās idejiskais pamats ierēdņu kolektīvās labklājības celšanai – kreditētāju licencēšanai, prasot par šādu pakalpojumu 50 tūkstošus latu ar tālāku licences pagarināšanu par 10 tūkstošiem latu gadā no katra kreditētāja. Valsts iestādes stāstīja viena otrai, ka tādā gadījumā kredītus izsniegšot tikai nopietni uzņēmumi, kas ievērošot arī valsts un sabiedrības intereses. Pirms pāris mēnešiem ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sāka jaunu kampaņu, ka šīs intereses tomēr esot smagi cietušas. Viņš sola turpmāk vairs «nepieļaut iedzīvošanos uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina». Kā šāda iedzīvošanās vispār ir iespējama – kā iespējams gūt visaugstāko peļņu tieši uz to Latvijas iedzīvotāju rēķina, kuri patiešām ir vistrūcīgākie? Kā viņi spēj maksāt par kredītu tūkstošiem procentu gadā, kad sākotnējiem procentiem pierēķina soda, kavējuma un kredīta apkalpošanas maksas? «Uz tā rēķina, ka daži šīs soda sankcijas samaksā, nozare ir kļuvusi ārkārtīgi pievilcīga,» skaidro D. Pavļuts. Tomēr tiem jābūt tik tiešām dažiem gadījumiem, kad trūkumā dzīvojoši trūcīgi cilvēki pēc parādu piedzinēju pamudinājuma atceras par savu naudu aizmirstā bankas kontā. Ja principā maksātnespējīgas publikas kreditēšanas zaudējumi patiešām tiktu segti uz šādu gadījumu rēķina, tai būtu jau jāiznīkst bez valsts ierobežojumu palīdzības.
Līdzšinējās diskusijas par ātro kredītu nozari nav viesušas skaidrību par naudas apriti tajā. Tādā gadījumā nav pat saprotams, vai valstij patiešām jācenšas panākt, lai nabags nekādā gadījumā nespētu aizņemties 10 latus, bez kuriem ārsts neķersies klāt viņa sāpošam zobam. Valsts panākumi šādā gadījumā var izvērsties par vai nu vēl viena iedzīvotāja nāvi, vai 10 tūkstošu latu izdevumiem no medicīnas budžeta, lai izglābtu cilvēku ar sastrutojumu galvaskausā.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk