17/01/2020, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmju (PVN) ieviešana nerisinās nozaru problēmas, kas saistītas ar augstajām darbaspēka izmaksām. Savukārt krāpniecības ierobežošanai efektīvs instruments ir reversās vai tai līdzvērtīgas alternatīvas kārtības nodrošināšana, lai mazinātu Latvijas PVN plaisu līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

Pētījumā par ieviestā PVN reversa sistēmas efektivitāti secināts, ka vislielākais nodokļu un tai skaitā PVN parāds veidojas vairumtirdzniecības nozarei, izņemot automobiļus un motociklus, bet jo īpaši mājsaimniecības un citu elektronisko ierīču jomā. PVN izkrāpšanas rezultātā Latvija zaudē ne tikai ienākumos no šī nodokļa, bet pieaugot kopējai ēnu ekonomikai un nelegālai naudas apritei un aplokšņu algām, arī algu nodokļu ieņēmumus, tāpēc nepieciešams turpmāks aktīvs darbs pie risinājumiem reversās PVN kārtības vai līdzvērtīgas atlernatīvas nodrošināšanai, sadarbojoties kompetentajām iestādēm ar Eiropas Komisiju.

LTRK ieskatā līdz šim īstenotā PVN reversa sistēma ievērojami mazinājusi ēnu ekonomiku, pietuvinot PVN plaisu ES vidējam rādītājam, jo saskaņā ar Valsts Ieņēmuma dienesta 2018.gada datiem, tā sarukusi līdz 10,2%, lai gan 2014.gadā bija 19%. Lai turpmāk nodrošinātu šī rādītāja uzlabošanos, jāturpina ieviest maksimāli plašu un uz daudzām jomām, kur to pieļauj ES direktīva, attiecināmu PVN reverso kārtību. Tāpat jāmeklē citi alternatīvi risinājumi PVN izkrāpšanas novēršanai.

Tāpat biedrība uzskata, ka PVN likmes samazināšana atsevišķām produktu grupām vai nozarēm nevar būt pamats, lai risinātu samilzušās problēmas, kas saistītas ar augstajām darbaspēka izmaksām. “Mēs uzskatām, ka primāri ir jārisina konkurētspējas izaicinājumi darbaspēka izmaksu sistēmā, kas daudz efektīvāk novērstu visu tautsaimniecības nozaru nepieciešamības. Mūsu ieskatā ir jāstrādā pie virsstundu darba samaksas regulējuma pārskatīšanas, izmaiņām slimības lapu apmaksas kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaižu darbinieku kvalifikācijas celšanai, mobilitātes un izmitināšanas nodrošināšanai, u.c., kā arī jāmeklē jauni un mūsdienu darba tirgus izaicinājumiem atbilstoši nodarbinātības modeļi. Samazinot PVN, tiks sasniegti rezultāti, bet tie būs īslaicīgi, jo galvenā problēma – augstas darbaspēka izmaksas saglabāsies,” saka LTRK valdes locekle un politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

LTRK uzskata, ka nepieciešams veikt visaptverošu analīzi par samazināto PVN likmju ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, vietējo ražotāju preču un pakalpojumu pieejamību iekšējā tirgū un patēriņā.

Būtiski arī atcerēties, ka par nodokļu politikas caurlūkošanas virsmērķi jānosaka, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina.

968 skatījumi




Video

Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai

18/09/2026

Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem

07/09/2026

Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...

Lasīt tālāk
Video

KP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā

07/09/2026

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...

Lasīt tālāk
Video

Mēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%

04/09/2026

2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Satiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro

04/09/2026

Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...

Lasīt tālāk