EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību. Ņemot vērā augsto degvielas cenu līmeni, EM aicina nekavēties ar lēmumiem un pieejamo risinājumu ieviešanu degvielas cenu mazināšanai.
Jau martā EM valdībā aktualizēja nepieciešamību ierobežot degvielas cenu kāpuma ietekmi un piedāvāja vairākus iespējamos risinājumus. Rezultātā valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem. Pilnas nodokļa samazinājuma pārneses gadījumā dīzeļdegvielas cena, ieskaitot PVN, būtu samazinājusies par aptuveni 8,6 centiem litrā. Savukārt KP aprēķini liecina, ka faktiska akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese veidoja vien 61% un gala cena degvielas uzpildes stacijās samazinājās vidēji par aptuveni 5,2 centiem litrā. Sākotnēji pasākums bija paredzēts līdz jūnija beigām, EM rosināja samazinātās akcīzes piemērošanu turpināt, un Saeima tās piemērošanas termiņu pagarināja līdz 2026. gada beigām.
Vienlaikus EM izstrādāja degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma mehānismu, kura mērķis bija nodrošināt, lai valsts piešķirtais nodokļu samazinājums pēc iespējas pilnīgāk nonāktu līdz patērētājiem un degvielas mazumtirdzniecības cenas sekotu objektīvām izmaksu izmaiņām. Ministru kabinets šo priekšlikumu atbalstīja, tomēr vēlāk likumprojekts Saeimas komisijā tika noraidīts.
Pēc EM aplēsēm, pie pašreizējā cenu līmeņa, PVN likmes samazinājums degvielai no 21% līdz 12% pilnas pārneses gadījumā samazinātu dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 16-17 centiem litrā un benzīna cenu par aptuveni 14-15 centiem litrā.
Pēc EM aprēķiniem, pašreizējā cenu līmenī degviela Latvijas tautsaimniecībai mēnesī izmaksā aptuveni par 64 miljoniem eiro vairāk nekā šā gada janvārī un februārī. Saglabājoties šādam cenu līmenim, gadā tie būtu papildu izdevumi aptuveni 770 miljonu eiro apmērā.
EM turpina regulāru degvielas cenu monitoringu un uzskata, ka valdībai būtu jāvērtē viss valsts rīcībā esošo instrumentu kopums, tostarp risinājumi nodokļu un ar degvielas cenu saistīto maksājumu jomā, kā arī mehānismi, kas nodrošinātu, ka valsts pieņemtie cenu samazināšanas pasākumi faktiski un savlaicīgi atspoguļojas cenās degvielas uzpildes stacijās.
EM ir gatava iesniegt Ministru kabinetam un Saeimai nepieciešamos aprēķinus un priekšlikumus turpmāku lēmumu pieņemšanai.
Vēl par tēmu:
Sāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk