Uzņēmējiem attīstīties neļauj banku kreditēšana, norāda ekonomikas ministre
Bremzējošs faktors, kas neļauj Bremzējošs faktors, kas neļauj uzņēmējiem attīstīties un kļūt konkurētspējīgākiem, ir banku kreditēšana, ceturtdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola., ceturtdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.
“Kopumā ar ekonomikas izaugsmi nav tik slikti, kā varētu domāt, ņemot vērā to, ka mūsu tautsaimniecību ietekmē gan Krievijas krīze, gan sankcijas, kas ir pagarinātas vēl par gadu uz atsevišķām produktu grupām, bet prognoze rāda, ka mēs šogad tik tiešām sasniegsim 2 % pieaugumu iekšzemes kopproduktā (IKP). Nākamgad izaugsme varētu sasniegt jau 3 %,” šī brīža ekonomisko situāciju iezīmēja Reizniece – Ozola.
Savukārt runājot par bremzējošiem faktoriem, kas neļauj uzņēmējiem attīstīties un kļūt konkurētspējīgākiem, ir banku kreditēšana:”Neskaitot, ka izveidoto mājokļu kreditēšanas programma norit ļoti veiksmīgi, kopumā banku kreditēšana ir ļoti, ļoti slikta. Neskatoties uz to, ka bankas pirmajā pusgadā ir strādājušas ar milzu peļņu vairāk nekā 200 miljoni eiro, statistika uzņēmēju kreditēšanā ir diezgan slikta – pat 20% samazinājums,” sacīja ministre.
Viņa pastāstīja, ka šajā sakarā lūgusi koalīcijas sanāksmē uzaicināt banku uzraugus un lielāko banku pārstāvjus skaidrot situāciju un iemeslus.
“Ja atceramies gada sākumā, kad deputāti lēma par nolikto atslēgu principa atcelšanu, tad bija diezgan skaļi solījumi, ka tas ir galvenais nosacījumus, lai bankas atjaunotu kreditēšanu. Deputāti savu solījumu ir pildījuši, nolikto atslēgu princips ir mīkstināts, bet bankas no savas puses gan nē,” teica Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka banku sektors kopumā 2015. gada pirmajā pusgadā darbojās ar peļņu 219.9 milj. eiro apmērā. Minētajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 96.1%).
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk