Ušakovs: Iecere par mācībām tikai latviski novērš uzmanību no galvenās problēmas izglītības sistēmā
Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) uzskata, ka ar šo ideju tiek novērsta uzmanība no galvenā apdraudējuma izglītības sistēmā – no traģēdijas laukos saistībā ar ieceri slēgt mazās skolas.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Ušakovs pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iecere vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai latviešu valodā ir provokatīva un bezjēdzīga.
“Pašlaik galvenais apdraudējums izglītības sistēmai ir daudzu nelielu latviešu lauku skolu slēgšana tuvākajā laikā, par ko runā ministrija. Daudziem pagastiem tas nozīmēs likvidācijas sākumu, kad tās skolas pie viņiem slēgs,” uzskata Rīgas mērs, norādot, ka par mācībām tikai latviešu valodā sākts runāts, lai novērstu uzmanību no traģēdijas, kas gaida Latvijas izglītības sistēmu.
Viņš norādīja, ka vidusskolās Rīgā jau pašlaik aptuveni 70% mācību notiek latviski. Līdz ar to IZM piedāvātās izmaiņas būšot par to, vai “Purvciemā vēl bioloģiju pasniegt latviešu valodā”.
Vienlaikus šis jautājums kļūšot arī par politiskās retorikas instrumentu, jo otrai pusei tas ļaušot runāt par fašisma atdzimšanu.
“Rezultātā šie visu laiku auros savā starpā, mēģinās sarīdīt cilvēku savā starpā uz nacionāla, etniska un lingvistiska jautājuma pamata, pēc būtības novēršot uzmanību no traģēdijas, kas notiks laukos,” pauda Ušakovs.
Ziņots, ka IZM paziņoja, ka turpinās īstenot pārmaiņas, lai nodrošinātu sekmīgu integrācijas politiku, stiprinātu latviešu valodas apguvi un lietojumu vispārējā izglītībā visos izglītības posmos.
IZM iecere paredz ka:
- pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā tiks uzsākta jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
- 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada būs tikai latviešu valodā;
- 9. klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020. gada būs tikai latviešu valodā;
- No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
- No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Foto: Rīgas dome
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk