03/10/2012, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

– Pirms diviem gadiem Saskaņas centrs izvirzīja alternatīvu pieeju budžeta veidošanai. Jūsu idejas netika pieņemtas. Tagad valdība ziņo, ka Latvija jau ir sekmīgi pārvarējusi krīzi un IKP pieauguma ziņā kļuvusi par Eiropas čempionu. Nākamā, 2013. gada budžeta ietvaros Latvijai jau ir jāsagatavo pārejai uz eiro. Vai Latvijas sabiedrība tādēļ atjaunoja neatkarību, lai tā vienkārši pēc divdesmit neatkarības gadiem atteiktos no neatkarīgas valsts atribūtiem?

– Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāpaskaidro gan par pēdējiem 20 gadiem, gan par valsts budžeta pieeju šajā laikā, gan par pāreju uz eiro. Pēdējos 20 gadus skaidru ekonomikas attīstības mērķu un uzdevumu vietā valdošie politiķi gandrīz vienmēr kā lozungu izvirzīja tikai tos pasākumus, kas var kalpot kā ekonomiskās vai sociālas attīstības instruments.

Rūpniecības privatizācija bija mērķis. Stingrs lata kurss bija un ir mērķis.

2013. gadā mēs svinēsim lata piesaistes divdesmito gadadienu. Jā! Šie mērķi tika sasniegti, bet reprivatizācijas, pārmērīgi stingras monetārās politikas un pārāk augstā lata kursa dēļ mēs faktiski zaudējām rūpniecību. Daudzus valdošos politiķus tas pat iepriecināja. Viņiem bija savi politiskie mērķi – aizsūtīt darbā svešumā pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tagad, kad Latvijas ekonomikas struktūra ir pilnībā mainījusies un divas trešdaļas no IKP nodrošina pakalpojumu sniegšana, nevis saražoto preču apjoms, koalīcijas pārstāvji – Daniels Pavļuts un citi – ir sākuši runāt par industrializācijas nepieciešamību. Tikai jau ir par vēlu. Vilciens ir aizgājis! Latvijas uzņēmumiem joprojām nav atvērti Rietumeiropas tirgi, un arvien grūtāk ir atgūt zaudētos NVS valstu tirgus.

– Eirozonas perspektīvas ir miglā tītas. Ko šādos apstākļos mums dos pāriešana uz eiro?

Pēc valdošās koalīcijas domām, eiro ieviešana ir valsts solis pretī investīcijām. Mēs būsim tās Eiropas sastāvā, kas droši virzās uz priekšu. Uzlabosies mūsu kredītreitingi, mums būs vieglāk pārkreditēties, lai atdotu parādus. Mūs aizsargās eirozona, un mēs būsim izdevīgāki investoriem. Šai nolūkā mums jāizpilda sen zināmie Māstrihtas kritēriji – valsts parāda līmenis, budžeta deficīts attiecībā pret IKP, inflācijas līmenis un kreditēšanas likmes. Pašlaik, kā apgalvo Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, mēs pilnībā pildām visus šos kritērijus.

Lai valsts pievienotos eirozonai, būs vajadzīgi arī tieši budžeta izdevumi. Latvijas Bankas prezidents nosauca citu skaitli – 12 miljoni eiro valsts vienreizējo izdevumu un 110–219 miljoni eiro privātā sektora izdevumu. Turklāt vēl aptuveni 200 miljonus eiro pirmo piecu gadu laikā Latvija ieskaitīs Eiropas Stabilizācijas fondā. Proti, saskaņā ar vispieticīgākajām aplēsēm visai drīz – 2013. gada beigās un

2014. gada sākumā – mums par eiro ieviešanu būs jāmaksā aptuveni 5 procenti no valsts gada budžeta! Vai šis jauninājums nebūs par dārgu apmaiņā pret daļēju valsts suverenitātes zaudēšanu?

– Manuprāt, nedz Dombrovskis nedz Rimšēvičs nav devuši skaidras atbildes uz jautājumu, kāds mehānisms nodrošinās to, ka uz Latviju plūdīs jaunas investīcijas un mums radīsies jaunas darba vietas?

– Investīcijas plūst uz tām valstīm, kurās ir vismaz:

• skaidra un saprotama ekonomiskās attīstības programma;

• stabila un nemainīga nodokļu un komercdarbības likumdošana;

• attīstīta infrastruktūra – ceļi, pieeja elektroenerģijai, siltumpiegādei, modernām telekomunikācijas sistēmām utt.;

• attīstīta izglītības sistēma, medicīniskā un sociālā apdrošināšana un nodrošināšana;

• augsti kvalificēts darbaspēks.

Kas no tā visa ir Latvijā? Maz, turklāt tas, kas bija agrāk, pēdējo divdesmit gadu laikā ir zaudēts. Būsim pret sevi godīgi un atzīsim, ka mēs pašlaik joprojām neesam gatavi uzņemt investorus. Mums nav tam piemērotu apstākļu.

Manuprāt, tagad ir pienācis laiks pirmo reizi uzstājīgi paust Latvijas intereses. Mums nav vajadzīgs eiro par jebkādu cenu. Eirozona ir ar mieru uzņemt mūs tikai tad, ja mēs izpildīsim Māstrihtas kritērijus. Lieliski! Tikai situācija ir nevienlīdzīga. Mēs nevaram atteikties iestāties eirozonā, jo to nosaka nosacījumi, uzņemot Latviju Eiropas Savienība. Tomēr, zinot Grieķijas, Spānijas. Portugāles un Slovēnijas nedienas pēc iestāšanās eirozonā, ir jāsecina, ka Latvija būs gatava pievienoties vienotai valūtai tikai tad, kad Eiropa būs gatava izpildīt zināmas saistības pret Latviju. Ja pastāv Māstrihtas kritēriji, var izvirzīt pretējus Rīgas kritērijus. Manuprāt, Latvija būs gatava pievienoties eirozonai tikai tad, kad Eiropas Savienība izpildīs šādus piecus nosacījumus:

Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir jāpalielina tiešo maksājumu lielums Latvijas lauksaimniekiem vismaz līdz 90 procentu līmenim no vidējā ES līmeņa. Vienlaikus Latvijai jānosaka izņēmuma statuss no ES normām zvejniecībā un cukura rūpniecībā, kamēr nozares atgūs to ražošanas līmeni, kāds bija pirms Latvijas iestāšanās ES.

Otrkārt, kohēzijas, Eiropas sociālā fonda u.c. ES fondu maksājumi Latvijai nedrīkst būt mazāki par 2007.–2012. g. līmeni, līdz laikam, kamēr Latvija nesasniedz 80% no vidējā IKP lieluma uz vienu iedzīvotāju.

Treškārt, ES jāgarantē vismaz 60% finansējuma līmenis enerģētiskam projektam Latvijas un ES integrācijā, izveidojot Latvijas un Ziemeļvalstu elektrības starpsavienojumu.

Ceturtkārt, ES jāgarantē vismaz 60% finansējuma līmenis Latvijas tranzīta attīstības projektiem, paredzot ātrgaitas automaģistrāles Polija– Latvija–Krievija izbūvi un dzelzceļa līniju modernizāciju Latvijas tranzīta kravu plūsmu galvenajos virzienos.

Piektkārt, ES ir jākompensē Latvijas zudumi no darbaspēka eksporta, paredzot ES atbalstu Latvijas kultūrai, zinātnei un veselības aprūpei ar konkrētu maksājuma lielumu par ikvienu cilvēku, kurš dodas strādāt vai pārceļas uz bagātāku ES dalībvalsti.

Manuprāt, izpildot šādus nosacījumus, Saskaņas centrs atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Juris Paiders

349 skatījumi




Video

Latvija saņem 201 miljonus eiro par Atveseļošanas fonda plāna pirmo rādītāju izpildi

07/10/2022

Piektdien, 7. oktobrī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība izmisīgi cenšas akcentēt it kā nepārvaramās ideoloģiskās atšķirības ar “Progresīvajiem”

07/10/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

"Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība izmisīgi pūlas akcentēt it kā nepārvaramās atšķirības ar partiju "Progresīvie", LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja "Progresīvo" līderis...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņa būs vējaina un vietām īslaicīgi līs, nākamā nedēļa iesāksies ar sausāku laiku

07/10/2022

Līdzīgi kā nedēļas sākumā, arī darba nedēļas beigās pie mums laika apstākļus ietekmē ciklonu darbība. Darba nedēļas beigās, kā arī brīvdienās vietām ir gaidāms īslaicīgs lietus,...

Lasīt tālāk
Video

Plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem

06/10/2022

Lai atteiktos no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

LOSP: Krīzes apstākļos zemkopības ministra amatu jāieņem pieredzējušam un nozares darbu pārzinošam politiķim

06/10/2022

Biedrība “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” (LOSP) aicina 14. Saeimā ievēlētās politiskās partijas, kas šobrīd uzsākušas sarunas par valdības izveidošanu – partiju apvienību...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Priekšvēlēšanu draudi nav ietekmējuši ZZS vēlētāju

06/10/2022 | Autors: Labdien.lv redakcija

14. Saeimas vēlēšanās 113 676 Latvijas pilsoņi nobalsojuši par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), tādējādi nodrošinot ZZS 16 vietas parlamentā. ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs,...

Lasīt tālāk
Video

Dzintars: “Progresīvo” pārliecība rada ārkārtīgi lielu neuzticību no NA vēlētāju puses

06/10/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Sabiedrībai nav jāuztraucas, ka valdības veidošanas sarunās būtu iestājies strupceļš, intervijā LTV "Rīta panorāmā" sacīja Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. "Būtiskākais...

Lasīt tālāk
Video

Valainis: Šobrīd mums no kāda norobežoties būtu spļāviens sejā mūsu vēlētājam

06/10/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jaunās valdības veidošanā notiek cīņa par varu un amatiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Viktors Valainis, norādot, ka atsevišķi politiskie...

Lasīt tālāk
Video

Enerģijas cenas: Eiropas Parlaments aicina primāri atbalstīt neaizsargātākos

06/10/2022

Eiropas Parlaments aicina uz plašākiem ārkārtas pasākumiem, lai mazinātu spiedienu, ko Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem rada strauji augošās enerģijas cenas. Krievijas agresīvais...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē

05/10/2022

Krišjāņa Kariņa vadībā Latvija ir nonākusi dziļā sociālekonomiskā krīzē, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nevar atbalstīt Kariņu kā jaunās valdības vadītāju. “Pēc...

Lasīt tālāk