Tiesībsargs: Sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti uzlabojas, tomēr mazinājusies pašu cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām

Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ir uzlabojusies – to apstiprina divi šogad tiesībsarga uzdevumā veiktie pētījumi. Tomēr viens no tiem iezīmē satraucošu tendenci – cilvēkiem ar invaliditāti ievērojami mazinājusies vēlme cīnīties par savu tiesību ievērošanu.
Salīdzinot 2014. un 2019.-2020. gada pētījuma datus ar 2024. gada rezultātiem, vērojams, ka sabiedrības attieksme kopumā pret cilvēkiem ar invaliditāti ir kļuvusi iekļaujošāka, tomēr ļoti strauji pieaudzis to cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri nekur nevērstos pēc palīdzības savu tiesību aizstāvībā – par 20 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014. gadu. Visvairāk savas tiesības nav gatavi aizstāvēt cilvēki vecuma grupā virs 61 gada (35%), cittautieši (30%) un iedzīvotāji ar kustību traucējumiem (32%).
Diskriminācija mazinās, bet problēmas rada ceļu infrastruktūra, transports un bezdarbs
Pētījums rāda, ka diskriminējošas attieksmes gadījumu skaits kopumā ir samazinājies. Piemēram, šie rādītāji izglītības iestādēs ir samazinājušies no 26% 2020. gadā līdz 13% 2024. gadā, savukārt darba devēju vidū – no 32% līdz 25%. Tomēr, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, diskriminācija darba vietās un izglītības iestādēs joprojām ir nozīmīgs izaicinājums.
Aptaujas dalībnieki norāda, ka ceļu infrastruktūras pieejamība ir pasliktinājusies – tā vērtē 32% respondentu, salīdzinot ar 22% 2020. gadā. Tāpat ir samazinājusies apmierinātība ar lidostas pieejamību – pozitīvi to vērtē vairs tikai 11% aptaujāto, kas ir kritums no 19% 2020. gadā. Pēc aptaujāto cilvēku ar invaliditāti domām uzlabojusies sabiedriskā transporta piekļūstamība – no 25% 2020. gadā līdz 32% 2024. gadā, savukārt 38% šī gada aptaujas dalībnieku situāciju novērtējuši kā “bez izmaiņām”.
Vislielākos uzlabojumus ir nepieciešams veikt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jomā. Tikai 7% aptaujāto uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā darba iespējas ir uzlabojušās (42% norāda, ka situācija ir pasliktinājusies vai nav mainījusies), kas liecina par nepieciešamību aktīvāk rīkoties šajā jomā – īpaši valsts un pašvaldību iestādēm.
Pētījums arī atklāj, ka cilvēku ar invaliditāti iesaiste sabiedriskajās iniciatīvās, kas vērstas uz tiesību nodrošināšanu, ir samazinājusies. Tikai 30% aptaujāto ir piedalījušies vai būtu gatavi piedalīties šādās iniciatīvās, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad šādu gatavību izrādīja 44% aptaujāto. Vienlaikus gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka nevēlas iesaistīties atbalsta sniegšanā personām ar invaliditāti, 2014. gadā to skaits bija tikai 7%. Galvenie sociālo līdzdalību kavējošie iemesli ir intereses trūkums (27%), finansiālu līdzekļu nepietiekamība (22%) un interesēm atbilstošu sociālo aktivitāšu trūkums pašvaldībā (17%).
Savukārt bērniem ar invaliditāti ļoti būtiska ir iekļaujošas izglītības pieejamība. Aptaujā 35% respondentu norādīja, ka valsts un pašvaldību iestādēm par to būtu vairāk jārūpējas. Kā nākamās prioritātes tiek minētas medicīnas pakalpojumi un sakārtota pabalstu sistēma.
2024. gadā tiesībsarga uzdevumā cilvēku ar invaliditāti viedokli par situāciju Latvijā noskaidroja SIA “RAIT Custom Research Baltic”.
Sabiedrība kļūst atvērtāka un pieņemošāka pret cilvēkiem ar invaliditāti
Atkārtoti tika veikta arī Latvijas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības uzskatus par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, dzīves kvalitāti un līdzdalību sabiedrībā. To tiesībsarga uzdevumā veica Pētījumu centrs “SKDS”.
Akcentējot līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, vidēji 70% respondentu uzskata, ka cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes un cita veida ilgstošiem veselības traucējumiem pilnā mērā jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Savukārt atbalstu pilnīgai iesaistei sabiedrības dzīvē cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām pauda attiecīgi 28% un 20%. Salīdzinot ar iepriekšējo 2014. un 2020. gadu aptauju rezultātiem, šogad Latvijas iedzīvotāji biežāk atzina, ka visām minētajām grupām vajadzētu pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē.
Vērtējot dzīves kvalitātes izmaiņas, 37% respondentu uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. 24% uzskata, ka tā nav mainījusies, un 9%, ka tā ir pasliktinājusies.
Jautājumā par to, vai cilvēkiem ar dažādām invaliditātes formām ir tiesības radīt bērnus, aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju atbalsta šādas tiesības cilvēkiem ar kustību, dzirdes un redzes traucējumiem. 38% iedzīvotāju atbalsta, ka bērnus var radīt cilvēki, kas slimo ar cita veida ilgstošām slimībām (piemēram, HIV, diabēts). Tomēr atbalsts ir mazāks attiecībā uz cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām (13%) un intelektuālās attīstības traucējumiem (11%). Salīdzinājumā ar situāciju pirms 10 gadiem respondenti daudz biežāk atzina, ka cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti vajadzētu radīt bērnus, ja viņi to vēlas.
Vidēji 9 no 10 respondentiem uzskata, ka bērniem ar invaliditāti izglītībā un citās jomās jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ar citiem bērniem. Piemēram, 86% respondentu atbalsta bērnu ar kustību traucējumiem iekļaušanu vispārējās izglītības skolās.
Tāpat vidēji 90% respondentu nebūtu iebildumu pret cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un cita veida ilgstošiem veselības traucējumiem kā kaimiņiem vai darba kolēģiem. Atturīgāka attieksme ir pret cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām.
Vērtējot atbalstu no valsts un pašvaldību iestādēm, vides piekļūstamība, medicīnas pakalpojumi un pabalstu sistēma ir jomas, kurās visvairāk pozitīvi novērtēts valsts atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Turpretī Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vismazāk atbalstīta ir cilvēku ar invaliditāti iekļaujoša vispārējā un interešu izglītība, tiesiskā aizsardzība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā.
“Pozitīvi vērtējams, ka nevalstiskā sektora un valsts institūciju kopējās sadarbības rezultātā sabiedrība kļuvusi iekļaujošāka, tomēr pie sasniegtā nevar un nedrīkst apstāties. Tādējādi arī nākotnē liela uzmanība ir jāpievērš dažādiem informēšanas pasākumiem, īpašu uzsvaru liekot uz piekļūstamas informācijas nodrošināšanu visiem, kam tā nepieciešama,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves. Viņa atgādina, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt pieejamām tādām pašām iespējām kā citiem. Valstij ir pienākums nodrošināt cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzību, izmantojot visus pieejamos rīkus, kā arī radot jaunus atbalsta veidus, ja tas ir nepieciešams.
Vēl par tēmu:
Svētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus
40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālāk