• Tweet

Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem vai valsts iestāžu pārstāvjiem, solot palīdzēt atgūt zaudēto naudu, un ne tikai. Kā atpazīt atkārtotas krāpšanas riskus un pasargāt sevi, skaidro “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Pēc piedzīvotas krāpšanas cilvēki bieži var izjust kaunu, vainas apziņu, dusmas, bailes un bezcerību. Tieši šajā brīdī, kad cilvēks ir emocionāli satricināts un meklē ātru risinājumu vai palīdzību, krāpnieki izmanto ievainojamību savā labā. Viņi apzināti rada steidzamības sajūtu, manipulē ar jūtām un prasmīgi imitē autoritātes, lai panāktu uzticēšanos un mudinātu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Kas slēpjas aiz solījumiem palīdzēt atgūt naudu
Daudziem cietušajiem lielākā vēlme pēc krāpšanas gadījuma ir pēc iespējas ātrāk atgūt zaudētos līdzekļus, un šī cerība kļūst par pamatu atkārtotai krāpšanai. Praksē novērots, ka neilgi pēc tam, kad cilvēks ir cietis, piemēram, viltus investīciju vai kriptovalūtu shēmās, ar viņu negaidīti sazinās pašpasludināti “līdzekļu atgūšanas centri”, “starptautiskas organizācijas”, “advokāti” vai pat “digitālās kriminoloģijas eksperti”.

Šie viltus palīgi sola palīdzēt atgūt naudu, sākotnēji sakot, ka nekas par to nebūs jāmaksā, tikai jāsniedz informācija par pašu situāciju un šie palīgi visu nokārtos. Tomēr vēlāk, kad nauda jau it kā ir ceļā atpakaļ pie apkrāptā cilvēka, rodas dažādi šķēršļi, kurus var atrisināt ar naudas pārskaitīšanu, piemēram, nepieciešams apmaksāt bankas komisijas, nodokļus vai citus darījumus. Papildu uzticamības iespaidu var radīt arī it kā veiksmīgi klientu stāsti, profesionāla komunikācija vai detalizēta informācija par iepriekšējiem ieguldījumiem. Tas viss tiek darīts, lai radītu ilūziju, ka pie šīs lietas patiešām strādā profesionāļi. Reālajā dzīvē ir zināms, ka pēc veiksmīga krāpšanas gadījuma, personas dati par jau augstāku maksu tiek pārdoti citiem krāpniekiem, kas tos izmanto vai nu naudas atgūšanas piedāvājumos vai iesaistot citās krāpšanas shēmās. Piemēram, ir zināms, ka pēc telefonkrāpšanas gadījumiem personas nereti uzrunā investīciju krāpšanās, piedāvājot īsā laikā atgūt zaudēto labklājību un finanšu stabilitāti.

Izvērtē negaidītu saziņu
Jāņem vērā, ka pēc notikuša krāpšanas gadījuma ir augsta iespējamība, ka dažādi krāpšanas mēģinājumi pret to pašu personu tiks vērsti atkārtoti. Atgādinām, ka tikai Valsts policijai ir nepieciešamie resursi un tiesības izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, atsekot izkrāpto līdzekļu tālāko kustību un izlietojumu, kā arī saukt pie atbildības krāpšanas organizētājus. Tas nozīmē, ka tikai Valsts policijai ir reālas iespējas kompensēt cietušajam radītos zaudējumus.

Iedzīvotāji aicināti kritiski izvērtēt jebkuru negaidītu saziņu un piedāvājumu. Oficiālas iestādes, tiesībsargājošās institūcijas un juridisko pakalpojumu sniedzēji paši neuzrunā cietušos sociālajos tīklos un negaidīti nesazinās ar viņiem. Šaubu gadījumā ieteicams konsultēties ar tuviniekiem, savu banku vai vērsties policijā.

Īpaši piesardzīgiem jābūt situācijās, kad sarunas laikā tiek uzsvērts, ka saziņa jāsaglabā noslēpumā un par to nedrīkst informēt banku, policiju vai ģimenes locekļus. Šāds aicinājums ir būtisks brīdinājuma signāls – tiesiska un godprātīga palīdzība nekad nepieprasa slēpt informāciju no atbildīgajām institūcijām.