Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās tiek aicināts steidzami apstiprināt vai veikt maksājumu. Uzticoties šķietami autentiskajai informācijai, cilvēki paši apstiprina maksājumus, un nauda nonāk krāpnieku rīcībā.
No maija vērojams straujš krāpniecisko darījumu skaita pieaugums – salīdzinājumā ar aprīli tas palielinājās vairāk nekā trīs reizes, bet jūnijā sasniedza augstāko līmeni šogad. Pieaug ne tikai krāpniecisko darījumu skaits, bet arī izkrāptās naudas apjoms – jūnijā viena krāpnieciska darījuma vidējā summa bija par 17 % lielāka nekā gada sākumā.
“Šī krāpšanas shēma ir īpaši bīstama, jo cilvēks pats autorizē maksājumu. Krāpnieki neiegūst kartes datus, bet gan panāk, ka pats klients apstiprina naudas pārskaitījumu vai pirkumu, domājot, ka maksā par savu rezervāciju,” skaidro bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.
Krāpnieki izmanto īstus rezervācijas datus
Parasti krāpnieki nosūta e-pastu vai ziņu saziņas lietotnē, kurā redzama informācija par konkrēto rezervāciju – naktsmītnes nosaukums, uzturēšanās datumi vai cita informācija, kas rada pārliecību, ka ziņojums ir īsts. Ziņojumā tiek norādīts, ka rezervācija steidzami jāapstiprina vai jāveic papildu maksājums, citādi rezervācija tikšot atcelta. Ziņojumam pievienota saite, kas ved uz krāpnieku sagatavotu maksājuma lapu. Atverot saiti, cilvēks pats apstiprina maksājumu ar bankas karti vai digitālo maku, piemēram, Apple Pay vai Google Pay. Rezultātā nauda nonāk krāpnieku rīcībā. “Šī krāpniecības shēma var skart ikvienu ceļotāju neatkarīgi no tā, vai rezervācija veikta Latvijā vai ārvalstīs,” uzsver Līga Everte.
Kā atpazīt krāpšanu?
Krāpniecisku ziņojumu visbiežāk var atpazīt pēc vairākām pazīmēm. Tajos parasti tiek radīta steidzamības sajūta, mudinot nekavējoties veikt maksājumu, lai it kā nezaudētu rezervāciju. Bieži vien ziņojumā iekļautā saite ved uz nepazīstamu vai izkropļotu interneta adresi, pieprasītā maksājuma summa atšķiras no rezervācijā norādītās, bet pats ziņojums nosūtīts no aizdomīga vai ārvalstu tālruņa numura. Par krāpšanu var liecināt arī valodas un gramatikas kļūdas tekstā, tomēr, izmantojot mākslīgo intelektu, krāpnieku ziņas var būt arī bez kļūdām.
Ja rodas kaut mazākās šaubas par saņemtā ziņojuma autentiskumu, eksperte aicina nesteigties ar maksājuma veikšanu un vispirms sazināties ar naktsmītni vai rezervācijas pakalpojuma sniedzēju, izmantojot tikai oficiālos saziņas kanālus.
Ko darīt, ja maksājums jau veikts?
Ja cilvēks saprot, ka apstiprinājis krāpniecisku maksājumu, jārīkojas nekavējoties. Vispirms jāsazinās ar banku un jāinformē par notikušo. Tāpat ieteicams sazināties ar tirgotāju vai maksājuma saņēmēju, kura nosaukums redzams konta izrakstā. Ja maksājums veikts par interneta pasūtījumu, pastāv iespēja to apturēt, kamēr pasūtījums vēl nav izpildīts. Savukārt aizdomīgais sūtītājs jābloķē un par to jāziņo attiecīgajai saziņas platformai.
Pieci padomi drošai naktsmītņu rezervēšanai
Neveikt maksājumus, izmantojot saites, kas nosūtītas e-pastā vai ziņapmaiņas lietotnēs.
Rūpīgi pārbaudīt interneta adresi pirms maksājuma veikšanas.
Jāpārbauda rezervācijas nosacījumus. Ja maksājuma pieprasījums saņemts pirms rezervācijā norādītā maksājuma datuma, neapstiprināt to un sazināties ar naktsmītni.
Jebkuru negaidītu maksājuma pieprasījumu pārbaudīt, sazinoties ar naktsmītni pa oficiālajiem saziņas kanāliem.
Nesteigties – krāpnieki gandrīz vienmēr cenšas radīt steidzamības sajūtu.
“Ceļojuma rezervācija pati par sevi nav risks. Risks rodas brīdī, kad cilvēks steigā notic saņemtajai ziņai un veic maksājumu ārpus ierastās rezervēšanas vides. Dažas minūtes, kas veltītas informācijas pārbaudei, var pasargāt no būtiskiem finansiāliem zaudējumiem,” uzsver Līga Everte.
Vēl par tēmu:
Mājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālāk