09/07/2026, Kategorija: Finanses, bankas

Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju. Prognozes liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju, nekā tika prognozēts šā gada februārī, vienlaikus iezīmējot arī potenciālo fiskālās telpas apmēru turpmākajiem gadiem.

Makroekonomisko rādītāju prognozes balstās uz 2026. gada 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta datiem un līdz jūnija sākumam pieejamajiem īstermiņa makroekonomiskajiem rādītājiem. Ņemot vērā straujo naftas un citu energoresursu cenu pieaugumu pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī, piegāžu ķēžu traucējumus un pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2,0%, bet 2027. gadam par 0,7 procentpunktiem līdz 2,0%, salīdzinot ar 2026. gada februāra prognozi. Prognožu perioda beigās ekonomikas izaugsmes tempi atgriežas iepriekš paredzētajā 2,5% līmenī.

Inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem līdz attiecīgi 3,6% un 3,3%, savukārt prognožu perioda beigās inflācija stabilizējas 2,3% līmenī. Nodarbinātības un bezdarba rādītāju prognozes galvenokārt ietekmē demogrāfiskā situācija, un šeit nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar 2026. gada februāra prognozi. Bezdarbs 2026. gadā prognozēts 6,6% apmērā ar tālāku samazinājumu nākamajos gados, savukārt nodarbināto skaits saglabājas stabils, ar nelielu lejupslīdošu tendenci.

Darba samaksas pieauguma temps ir koriģēts, ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, algu pieauguma sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī. Kopumā 2026. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 5,5% līdz 1 915 eiro, un līdzīgs algas pieauguma temps prognozējams arī vidējā termiņā, tam arvien pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks nekā šā gada aprīļa sākumā, sagatavojot Latvijas fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojumu, t.i., 2,9% no IKP. Bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka augstāka nenodokļu ieņēmumu, tostarp dividenžu maksājumu, prognoze, kas balstīta uz faktiskās izpildes datiem. Vienlaikus negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci rada zemāki nekā iepriekš prognozēts nodokļu ieņēmumi un augstāki speciālā budžeta izdevumi, balstoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Savukārt vidējā termiņā deficīts pie nemainīgas politikas indikatīvi būs augstāks nekā prognozēts šā gada aprīlī – 2027. gadā 4,2% no IKP, 2028. gadā 5,4% no IKP, 2029. gadā 4,3% no IKP un 2030. gadā 3,5% no IKP. To galvenokārt nosaka samazināta nodokļu ieņēmumu prognoze zemākas ekonomikas izaugsmes dēļ, paredzot lēnāku patēriņa un darba samaksas fonda pieaugumu. Vienlaikus palielināta arī izdevumu prognoze sociālajiem pabalstiem, galvenokārt vecuma pensijām. To ietekmēja gan 2026. gada 1. aprīlī veiktais automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkst. pensionāru, kas palielināja budžeta izdevumus, gan lielāks indeksācijas koeficients, kas balstīts uz augstāku inflācijas prognozi. Prognozēs ir iekļauti aizsardzības izdevumi saskaņā ar NATO definīciju – sākot ar 2027. gadu 5% no IKP, kas koriģēti atbilstoši nominālā IKP prognozēm.

Pēc terminēto nodokļu pasākumu beigām, tostarp banku solidaritātes iemaksu atcelšanas 2028. gadā un valsts sociālās apdrošināšanas likmes 2. pensiju līmenim atgriešanās 6% apmērā 2029. gadā, vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP samazināsies no 43,6% no IKP 2025. gadā līdz 37,9% no IKP 2030. gadā. Savukārt kopējo izdevumu īpatsvars IKP nemainīgas politikas scenārijā nesamazināsies tik strauji kā ieņēmumi – no 46,1% no IKP 2025. gadā līdz 41,4% no IKP 2030. gadā, ko galvenokārt noteiks izdevumi sociālajiem pabalstiem, kapitālieguldījumi un krājumi aizsardzībai.

Salīdzinājumā ar 2026. gada Progresa ziņojumu, vispārējās valdības parāda līmenis attiecībā pret IKP vidējā termiņā palielinājās, balstoties uz nominālā IKP prognozēm. Pēc Valsts kases novērtējuma vispārējās valdības parāds 2026. gada beigās prognozēts tuvu 48% no IKP, bet 2030. gada beigās nemainīgas politikas scenārijā – 54% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām prognozēm fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva – 2027. gadā 28,0 milj. eiro, 2028. gadā 279,1 milj. eiro, 2029. gadā 237,8 milj. eiro un 2030. gadā 936,2 milj. eiro.

Prognozes sagatavotas, izpildot Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 14. punktā noteikto uzdevumu. Tās ietver arī fiskālajiem noteikumiem atbilstošu fiskālās telpas aprēķinu.

Rudenī, saskaņā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” sagatavošanas grafiku, FM aktualizēs makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizēs budžeta bilances mērķus un fiskālās telpas aprēķinu. Vienlaikus jau šobrīd iezīmējas, ka būs nepieciešami lēmumi par izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu fiskālos rādītājus ES un nacionālajiem fiskālajiem noteikumiem atbilstošā līmenī.

947 skatījumi




Video

Svinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem

09/07/2026

Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”

29/06/2026

Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā

26/06/2026

Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...

Lasīt tālāk
Video

Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei

25/06/2026

Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?

18/06/2026

Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

16/06/2026

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās

16/06/2026

Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...

Lasīt tālāk
Video

Kredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro

15/06/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu

15/06/2026

Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā

11/06/2026

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...

Lasīt tālāk