Studenta mēneša izdevumi krasi pārsniedz mēneša ienākumus
Nesen kāda banka un Banku augstskola izstrādāja plašu pētījumu “Studentu budžets”, kura galvenais mērķis bija noskaidrot kāda ir optimālā naudas izdevumu summa pārtikas, nepārtikas preču un pakalpojumu patēriņa vajadzībām.
Pētījumā tikai noskaidrots, ka studentam nepieciešamā summa sasniedz 456,58 eiro mēnesī, jeb 5,61 eiro dienā. Noskaidrojies, ka studenta ieņēmumi ir vidēji 248,08 eiro, un starpība, ko būtu jāsedz stipendijām un studējošo kredītam, ir 208,51 eiro.
Lielākos izdevumus veido pārtikas preces, jeb 37% no kopējiem ieņēmumiem.Nepārtikas preču izdevumi veido 26% no visiem kopējiem izdevumiem.
Vidējās studenta pārtikas izmaksas gadā ir 2048,86, pārsniedzot vesela gada studiju maksu, kas ir 18550 eiro. Pētījumā tika secināts arī tas, ka gaļēdājiem pārtikas izmaksas uz vienu dienu būtu visaugstākās, bet veģetāriešiem jau mazliet mazākas.
Pētījuma eksperti jauniešiem iesaka savas ikdienas maltītes sabalansēt, jo tas sasniegtu iespēju samazināt pārtikas izmaksas līdz pat 5,36 eiro.
Paši studenti ir nonākuši pie secinājuma, ka studentu patēriņa groza struktūra būtiski atšķiras no līdz nesenam laikam pastāvējušā patēriņa preču un pakalpojumu iztikas minimuma groza.
Jaunieši ir ievērojuši, ka pašlaik preču piedāvājums veikalos ir ievērojami plašāks kā agrāk. Ir brīva izvēle pēc produktiem, liela cenu dažādība, iespēja izvēlēties pārtikas preces valsti un dažādus citus kritērijus.Turklāt pozitīvs ir fakts, ka preces, kuras agrāk bija grūti pieejamas un tika pieskaitītas pie luksus precēm tagad ir brīvi nopērkamaas un ikdienišķas.
Turpmāk gan pētījumā būtu jāiekļauj arī produkti par kuru cenām nav pieejama viegli un regulāri atjaunojama informācija.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālāk
