Spēja aizņemties aug, palielinot iespējas zaļajai kreditēšanai
2024. gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču kopumā vērojama pozitīva tendence – bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt. Īpašs fokuss tiek likts uz ilgtspējīgo jeb “zaļo” kreditēšanas risinājumu finansēšanu, kas ir svarīgi ne vien bankām, bet arī lielajiem uzņēmumiem, lai atbilstu Zaļā kursa uzstādītajām prasībām. Uzņēmumu finanšu pārskatos redzams lielāks aizņemšanās potenciāls, nekā uzņēmumi reāli izmanto, savukārt iedzīvotāju spēju aizņemties pozitīvi raksturo vidējās darba algas pieaugums. Vienīgais bremzējošais faktors ir patērētāju piesardzība, kas skaidrojama ar pērnā gada nesamērīgajām bāzes likmes cenām.
No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājās par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir izsniegti galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% – Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās. Līdzīga pieprasījuma struktūra vērojama arī uzņēmumu kreditēšanā, lai gan pēdējā gada laikā uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs reģionos pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu.
“Kopumā kreditēšanas izaugsmei ir pamats, jo inflācija sarūk, algas aug un pirktspēja atgriežas, darba tirgus ir stabils, uzņēmumu finanšu pārskati uzrāda aizņemšanās potenciālu, un ekonomikas izaugsmes (IKP) prognozes ir pozitīvas. Līdz ar kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu bankas ir pamanāmākas ar saviem mājokļu kreditēšanas piedāvājumiem, īpaši zaļās kreditēšanas iniciatīvām,” skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.
Modelējot kreditēšanu 2030. gadam, finanšu sektors priekšplānā izvirza ilgtspējīgo jeb zaļo kreditēšanu, kur vērojamas divas perspektīvas: viena – pienākumi, kas saistīti ar uzņēmumu apzinātu sekošanu līdzi savai eko pēdai un tās mērķtiecīgai samazināšanai, otra – iespējas, kas, uzlabojot uzņēmuma procesus, var radīt lielāku efektivitāti un mazākus izdevumus ilgtermiņā. Taču ilgtspēja ir arī komandas darbs, kas prasa visu pušu iesaisti, sadarbojoties valstij, kura veido politiku un nosaka noteikumus, uzņēmējiem, kuri saredz un realizē iespējas, un finanšu sektoram, kas ir atbalsts šo iespēju īstenošanā. Bez visu dalībnieku pilnvērtīgas iesaistes jebkuru mērķu sasniegšana būs grūti realizējama. Pirmais uzdevums komandas darbā ir veicams valstij, definējot atbalstāmās nozares un atbalsta mehānismus un sagatavojot augsni, lai uzņēmumi justos motivēti, saredzētu iespējas un būtu gatavi attīstībai, savukārt bankām jābūt atvērtām sniegt atbalstu šo iespēju īstenošanā.
Vēl par tēmu:
Cik cilvēki gatavi tērēt jaunam mājoklim?
Gandrīz 45% iedzīvotāju plāno vai gribētu mainīt esošo dzīvesvietu. Daži vēlētos plašāku mājokli, daļa gribētu dzīvot jaunajā projektā, bet kāds sapņo par privātmāju. Jaunam...
Lasīt tālākAptauja: 28 % Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida algas pieaugumu
Turpmāko 12 mēnešu laikā teju trešdaļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu darba atalgojums kļūs lielāks. Lietuvā līdzīgās domās ir 32 %, savukārt Igaunijā – 23 % iedzīvotāju,...
Lasīt tālākVairums Latvijas iedzīvotāju kā uzkrājumu izvēlas un izmanto pensiju 2. un 3. līmeni
Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju 2. līmeni, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un...
Lasīt tālākHobijs un finansiālā stabilitāte – kā atrast zelta vidusceļu?
Hobijiem ir būtiska nozīme mūsu dzīves kvalitātes nodrošināšanā, jo tie palīdz gūt atslodzi no darba, smelties pozitīvas emocijas un pat apgūt jaunas prasmes, tādējādi radot balansu...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “Bērnu prieki”
Ceturtdien, 4. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas monētu "Bērnu prieki", kas ir veltījums rakstnieka Viļa Plūdoņa 150 gadu jubilejai un attēlo divus ikvienam pazīstamus un iecienītus...
Lasīt tālākZaudējot ģimenes apgādnieku, 41 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus
Gadījumā, ja saskartos ar pēkšņu ģimenes galvenā apgādnieka zaudējumu, 41 % Latvijas iedzīvotāju ar saviem finanšu līdzekļiem esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā...
Lasīt tālākMājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas
Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais...
Lasīt tālākSwedbank bankomātos var izņemt skaidru naudu ar bezkontakta funkciju
Lai ikdienas pakalpojumus padarītu vēl ērtākus, Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk iedzīvotāji varēs piekļūt saviem kontiem un...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju jūtas droši par savu finansiālo situāciju nākamajos 12 mēnešos
Kā liecina bankas Citadele veiktā aptauja, mazliet vairāk nekā trešdaļa (33 %) Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies nemainīga,...
Lasīt tālākIespēja dzēst savas kredītsaistības plānota plašākam personu lokam
Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Likums...
Lasīt tālāk