• Tweet

Ir pienācis laiks izveidot rīcībspējīgu valdību Latvijā, intervijā “Neatkarīgajai” pauda uzņēmējs, ekspolitiķis Ainārs Šlesers, kurš nesen paziņoja par atgriešanos politikā.

Viņš uzsvēra, ka patlaban, kad valdošo partiju reitingi ir tik zemi, ka sociologi pat vairs nepublicē datus, politiķi pēkšņi saprot, ka pandēmijas laikā viņi ir izgāzušies: “Par to liecina amatpersonu atlaišanas, visādi vakcinācijas biroji, kovidreklāmas naudas, kas tiek novirzītas partijām pietuvinātiem cilvēkiem. Un tieši tagad atkal parādās „oligarhu” katliņš, sak, nekā cita vairs nav, atgriezīsimies pie vecajām vērtībām.”

“Tieši tāpēc, ka vairs negribu uz to visu no malas noraudzīties, esmu pieņēmis lēmumu atgriezties politikā: nedrīkst pieļaut, ka šobrīd valsti vada visādi izbijuši „menti” un drošībnieki – pseidotiesiskuma aizstāvji Jurašs un Bordāns,” turpināja Šlesers.

Runājot par apsūdzībām, Šlesers uzsvēra, ka pret viņu lieta safabricēta lieta: “2006. gadā, kad bija Kalvīša valdība (es tobrīd valdībā nebiju), tika pieņemts lēmums, ka jāievieš ciparu televīzija. To paredzēja Eiropas direktīvas. Valdība sāka strādāt. Mana partija (LPP/LC) veiksmīgi nostartēja Saeimas vēlēšanās, un es atkal kļuvu par satiksmes ministru. Un tie darbi, kurus sāka iepriekšējā valdība, turpinājās. 2008. gadā valdība apstiprināja nolikumu konkursam, kura mērķis bija atrast labāko pretendentu ciparu televīzijas ieviešanai. Konkursa rezultātā tika izvēlēts uzņēmums LATTELECOM, no kura 51% pieder Latvijas valstij. Nebija nekādu šaubu, ka tas ir pareizs lēmums. Un tas tika virzīts valdībai uz apstiprināšanu, kas to arī apstiprināja. Taču drīz pēc tam krita Godmaņa valdība, un viss palika tikai „uz papīra”. 2009. gada 12. martā darbu uzsāka Valda Dombrovska valdība, kas sāka ieviest arī ciparu televīziju. Visi līgumi, kas attiecas uz ciparu TV un par kuriem man prokuratūra izsaka pārmetumus, ir noslēgti Dombrovska valdības laikā.”

“Pprokuratūra uzskata, ka es esot kontrolējis Dombrovska valdību, ka bijusi kaut kāda sazvērestība, ko realizējis kaut kāds grupējums. Zināt, ko man saka prokurors? Ka valdība pati nesaprot, ko tā lemj. Viens jautājums esot virzīts steidzamības kārtā, un tā esot pretlikumība. Piedodiet, steidzamības kārtā tiek virzīti simtiem jautājumu, un neviens nesaka, ka tas ir pretlikumīgi. Finanšu un Tieslietu ministrija ir tās, bez kuru lēmuma neviens jautājums nenonāk valdības dienaskārtībā. Divi ministri, Ministru prezidents un Valsts kanceleja – visi pārbaudīja, viss bija pareizi. Prokuratūra man saka: nē, tās ir muļķības, jūs visus esat piemānījis, tāpēc vainīgs,” turpināja bijušais politiķis.

“Piedodiet, bet es negribu, lai tagad visādi juraši un bordāni krātu politiskos punktus uz mana rēķina, situācija ir nobriedusi, esošā valdība ir nespējīga strādāt, 85% no sabiedrības nesaprot, ar ko šī valdība nodarbojas un kāpēc tā pieņem tādus lēmumus, kādus pieņem, tāpēc esmu gatavs nolikt malā visu, ar ko nodarbojos, un iekļauties režīmā 7/24, lai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām pie varas nāktu spēcīga valdība, kurai ir konkrēts plāns un kurā strādā nevis kaut kādi neveiksminieki bez pieredzes, bet gan profesionāļi. Saprotu, ka, uzrādot man kaut kādas absurdas apsūdzības, ir sākusies politiskā kampaņa, un es esmu pieņēmis šo izaicinājumu,” sacīja Šlesers.

Pēc viņa paustā, tas, ka KNAB bijušie vadītāji nolēma iet politikā, ir simptomātiski: “Nav izslēgts, ka esošā prokuratūras vadība, kas patlaban atbalsta safabricēto procesu pret mani, nākotnē plāno pievienoties Bordāna partijai.”

“”Vienotības” cilvēki jau 20 gadus bijuši pie varas, viņi jau ir atšālējušies – kā ilgi atvērta gāzētā ūdens pudele. Ir pienācis laiks izveidot rīcībspējīgu valdību Latvijā,” uzsvēra Šlesers.

Runājot par to, ko viņš darītu, ja kļūtu par premjeru, Šlesers uzsvēra, ka pirmām kārtām – nomainītu visus ministrus: “Viņi šajā sasaukumā neko labu nespēs izdarīt. Ir vajadzīga profesionāla valdība. Jāizbeidz situācija, kad neizdarībās tiek vainoti ierēdņi, bet ministri ne par ko neatbild. Ja nav pasūtītas vakcīnas, ierēdnis vainīgs. Bet par ko tad politiķis atbild? Tas pirmkārt. Otrkārt: tehniskās lietas valdībā aizņemtu ne vairāk kā stundu. Tas, kas valsts sekretāru sanāksmēs tiek saskaņots pirmdienās, nākamajā valdības sēdē jau tiek apstiprināts. Es kā Ministru prezidents uzņemtos pilnu atbildību par lēmumiem, kas tiek pieņemti pandēmijas laikā, nevis deleģētu atbildību kādam ierēdnim.”

“Bet pats svarīgākais – ekonomiskā izaugsme. Katru nedēļu Ministru kabinetā sanāktu labākie uzņēmēji, nozaru pārstāvji, un mēs runātu par to, kā attīstīt biznesu un finanšu jomu, kā piesaistīt resursus vietējam biznesam. Es uzsāktu darbu Nacionālās attīstības bankas izveides virzienā. Vietējiem uzņēmējiem nereti pietrūkst finansējuma, un šāda banka varētu viņiem piedāvāt sēklas naudu, turklāt pietiekami lielu. Atbalsts nacionālajam biznesam – tā ir prioritāte. Bet pagaidām esam kalpi paši savā valstī. Kuri tad ir tie lielākie uzņēmumi, kas pieder Latvijai? Gandrīz visi pieder ārvalstīm,” sacīja Šlesers.

“Ir pienācis laiks, lai atdzimtu nacionālais bizness. Jānāk valdībai, kas atbalstīs vietējos uzņēmējus, un tas ir jāpasaka skaļi. Kāpēc pirms manis neattīstījās lidosta „Rīga”? Tāpēc, ka skandināvi – SAS vadība – pateica: nevajag attīstīt Rīgas lidostu! Sak, lidojiet caur Kopenhāgenu un Stokholmu! Es pateicu, ka tā nebūs, jo mēs neesam nekādi ārzemnieku kalpi. Kādreiz bija stilīgi braukāt uz Maskavu, lai tur bučotu dažādas vietas, tagad to dara, braukājot uz Briseli. Tagad ir laiks, kad latviešiem pašiem ir jānosaka savas intereses, nevis jāizdabā citām lielvarām. Katrai valstij ir jācīnās par savām nacionālajām interesēm, bet Latvija to ir aizmirsusi. Ir skaidri redzams, ka Latvijas esošā vara to nespēj izdarīt! Tas ir jāmaina! Es ticu, ka Latvija var būt turīga un attīstīta valsts. Latviešiem ir jābūt saimniekiem savā valstī. Ticu, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kuri domā līdzīgi un kuriem ir redzējums par valsts attīstību,” sacīja ekspolitiķis.

Foto: F64