• Tweet

No nākamā gada Veselības ministrija (VM) pārtrauc finansēt Sirds veselības kabinetus, kur cilvēki bez maksas varēja pārbaudīt asinsspiedienu, noteikt cukura vai holesterīna līmeni asinīs.

Ceram, ka šo kabinetu darbu savā paspārnē pārņems ģimenes ārstu prakses, Neatkarīgajai saka VM Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Inga Šmate.

Jau vairākus gadus Latvijā 18 vietās darbojās Sirds veselības kabineti. Šajos kabinetos iedzīvotāji reizi gadā bez maksas un bez ārsta nosūtījuma varēja pārbaudīt sirds veselību – izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, holesterīna, cukura līmeni asinīs, saņemt konsultācijas par sirds un asinsvadu slimību riskiem.

Zvanot un jautājot, kā sazināties ar Sirds veselības kabinetu un vai iespējams tajā pārbaudīt veselību, vairākās medicīnas iestādēs atbild, ka «vēl šogad varat paspēt atnākt, bet no nākamā gada gan diemžēl esam ciet». Par to, ka šādu kabinetu vairs nebūs, Neatkarīgajai stāstīja arī pacienti, kuri, savukārt, bija informēti, ka šo kabinetu funkcijas varētu tikt nodotas pašvaldībām.

Cēsu Sirds veselības kabineta medicīnas māsa Gaļina Akmentiņa stāsta, ka patiešām kabinets vairs nedarbosies, vienīgais, ko viņa varot pateikt pacientiem, ka turpmāk jāiet pie ģimenes ārsta. «Jāsaka diemžēl vairs nebūs, cilvēki ļoti labprāt nāca pie mums, jo pie ģimenes ārstiem rindas, viņiem ar profilaksi tik daudz laika nodarboties nav. Mēs izmērījām asinsspiedienu, veicām analīzes un redzējām, vai cilvēkam ir par ko satraukties. Ieteicām vērsties pie speciālista,» stāsta māsa. Pārsvarā esot nākuši gados vecāki cilvēki – tie ir tādi aktīvāki, bet pēdējos gados apmeklētāju vidū bija arvien jaunāki cilvēki, darbspējīgi četrdesmitgadnieki. Aizkraukles Sirds veselības kabineta medicīnas māsas Silvijas Melbārdes novērojumi liecina: ja agrāk nāca tikai vecāki cilvēki, tagad 30–40 gadu veci. Cilvēkiem ir vairāk informācijas, vairāk zina, ka jārūpējas par sirdi, un tas ir panākts tieši pēdējos gados.

VM speciāliste Inga Šmate Neatkarīgajai skaidro: mēs vēlamies mainīt sistēmu, aicinot pārbaudīt veselību un noteikt sirds slimību riskus cilvēkus, kuriem visvairāk tas nepieciešams, piemēram, vīriešus vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Sirds veselības kabinetu galvenie apmeklētāji tomēr bijuši vecāka gadagājuma cilvēki. «Vēlamies, lai ģimenes ārsti pieņemti otru māsu, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem,» saka I. Šmate. Pašlaik trešajai daļai ģimenes ārstu jau ir otrās māsas, un ārsta praksei par to tiek piešķirts papildu finansējums. Kabineti gadā valstij izmaksājuši 100 000 latu, šo naudu tagad varēs novirzīt ģimenes ārstiem.

«Sirds veselības kabinetiem bija liela nozīme – tā bija iespēja cilvēkiem ātri un vienkārši noteikt pirmos sirds veselības riskus,» vērtē Kardioloģijas Zinātniskā institūta Sirds veselības veicināšanas projektu direktore Iveta Bajāre. Kabinetu darbību vajadzēja pilnveidot, nevis slēgt, un, protams, tikai apsveicama būs pašvaldību rīcība, ja tās nodrošinātu savā pašvaldībā šādu kabinetu darbību. Piemēram, Rīgā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu darbojas vairākas sirds veselības istabas.

Avots: nra.lv