Biedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla

2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8% 2025. gadā pret 8,8% 2022. gadā, liecina SKDS aptaujas dati. Šāda tendence var norādīt uz to, ka Latvijā nelicencētie jeb nelegālie azartspēļu operatori gūs arvien lielāku popularitāti un nākotnē pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē.
“Šī ir ļoti satraucoša tendence gan nozarei, gan valstij. Latvijā jau ilgstoši ir lielāk starp trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars tiešsaistes azartspēļu nozarē. Aptaujas dati liecina, ka situācija var vēl pasliktināties. Lai tas nenotiktu, nozares uzraugiem un regulatoram ir jāsaprot, ka ēno ekonomikas mazināšanā izšķiroša loma ir līdzsvarotam valsts regulējumam,” norāda LLAB pārstāvis, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.
Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsavrotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels. Pēdējo trīs gadu laikā dēļ ēnu ekonomikas online azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā. Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums.
Latvijas regulējums pilnībā aizliedz legālo operatoru reklāmu. Tikmēr nelegālie operatori liek savu reklāmu visos interneta resursos, kur vien tas ir iespējams. Rezultātā patērētāji labāk zina nelegālo operatoru zīmolus, nevis Latvijā licencētās azartspēļu vietnes.
Vēl viens nopietns atbalsts nelegālajai azartspēļu nozarei ir netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums. Latvija ir vienīgā valsts kur IIN tiek iekasēts ne tikai no vinnesta, bet arī no zaudējumiem. Jo lielākas summas spēlētājs nolemj veltīt izklaidei, jo neizdevīgāk tam ir izvēlēties legālos operatorus. Tādā veidā pat turīgākie klienti izvēlas nelegālos operatorus. Licencētajiem operatoriem ir ārkārtīgi ierobežotas iespējas ieviest jaunu produktus, jaunas spēles, tikmēr nelegālajā tirgī piedāvājums ir neierobežots un dinamisks, spēlētājus ieinteresē ar arvien jauniem produktiem.
Visbeidzot legālajam tirgum valsts ir maksimāli ierobežojusi maksājumu veidus – ir atļauts izmantot tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtu norēķinu kontu, liedzot iespēju izmantot citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, maksājuma iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu norēķinu kontu. Šādi ierobežojumi ir pretrunā ar ES tiesību aktos nostiprinātajām pamatbrīvībām un būtiski ierobežo Latvijā licencētu azartspēļu organizētāju konkurētspēju.
SKDS aptaujas veiktas 2025. gada vasarā tiešsaistē, vecuma grupā 18-75, kvotu izlase. Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc šādām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma. 2022. un 2025. gada dati ir pilnībā salīdzināmi, savukārt 2018. gada aptauja veikta, izmantojot atšķirīgu metodi un respondentu atlases principu, kas nozīmē, ka atšķirības starp 2018. un 2022.gada mērījumu datiem var būt saistītas ne tikai ar publikas viedokļu un rīcības izmaiņām, bet arī ar izmaiņām aptaujas veikšanas metodoloģijā.
Vēl par tēmu:
Datorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālāk