Eiropas Parlaments: pieeja sociālajiem medijiem jāļauj tikai no 16 gadiem

EP deputāti vēlas vērienīgu ES rīcību, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā, visā ES atļaujot lietot sociālos medijus tikai no 16 gadiem un aizliedzot atkarību izraisošu praksi.
Trešdien Eiropas Parlaments, 483 deputātiem balsojot par, 93 balsojot pret un 86 deputātiem atturoties, pieņēma nenormatīvu ziņojumu, kurā paustas dziļas bažas par fiziskās un mentālās veselības apdraudējumiem, ar kuriem bērni un jaunieši saskaras tiešsaistē. Tajā arī aicināts stingrāk aizsargāt no manipulatīvām stratēģijām, kas var palielināt atkarību un kaitēt bērnu spējām koncentrēties un izmantot tiešsaistes saturu veselīgi.
Minimālais vecums sociālajos medijos
Lai palīdzētu vecākiem pārraudzīt bērnu aktivitāti digitālajā vidē un nodrošinātu, ka bērnu darbības tiešsaistē ir vecumam atbilstošas, Parlaments ir ierosinājis visā Eiropas Savienībā atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta (MI) pavadoņus tikai no 16 gadu vecuma. Šāda pieeja būtu atļauta arī no 13 gadu vecuma, bet tikai ar vecāku piekrišanu.
EP deputāti pauda atbalstu Komisijas darbam pie ES vecuma pārbaudes lietotnes un Eiropas digitālās identitātes maka, bet uzstāja, ka vecuma pārbaudes sistēmām jābūt precīzām un jāaizsargā nepilngadīgo privātums. Šādu sistēmu lietošana neatbrīvo platformas no pienākuma nodrošināt, ka to produkti ir droši un to dizains ir vecumam atbilstošs.
Lai veicinātu ES Digitālo pakalpojumu akta (DPA) un citu attiecīgo noteikumu ievērošanu, EP deputāti ir ierosinājuši noteikt, ka augstākā līmeņa vadītāji personīgi ir atbildīgi par nopietniem un pastāvīgiem neatbilstības gadījumiem, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību un vecuma pārbaudi.
Stingrāka Komisijas rīcība
Parlaments arī prasa:
aizliegt viskaitīgākās prakses un pēc noklusējuma nepilngadīgajiem izslēgt citas atkarību izraisošas funkcijas (tostarp bezgalīgo ritināšanu, automātisko atskaņošanu, pavilkšanu atsvaidzināšanai, pastāvīgas atlīdzības un manipulatīvu spēles elementu izmantošanu);
aizliegt tīmekļvietnes, kas neatbilst ES noteikumiem;
pieņemot Digitālā taisnīguma aktu, cīnīties pret tādām pārliecināšanas tehnoloģijām kā mērķorientēta reklāma, ietekmētāju mārketings, atkarību izraisošs dizains un maldinošas saskarnes;
aizliegt attiecībā uz nepilngadīgajiem izmantot uz iesaisti balstītas ieteikumu sistēmas;
piemērot DPA noteikumus tiešsaistes videoplatformām un aizliegt dārgumu lādes un citas uz nejaušības principu balstītas spēļu funkcijas (lietotņu valūtas, laimes ratus, maksāšanu par progresu);
nodrošināt, ka bērni un jaunieši netiek izmantoti komerciāliem mērķiem, tostarp aizliegt platformām piedāvāt finansiālus atlīdzību bērniem, kas darbojas kā ietekmētāji;
steidzami rīkoties, lai risinātu ētiskās un juridiskās problēmas, ko rada ģeneratīvā MI rīki, tostarp dziļviltojumu ģenerētāji, sarunboti pavadoņi, MI aģenti un MI darbinātas kailuma lietotnes, ar kurām bez piekrišanas rada manipulētus attēlus.
Ziņotāja Kristela Šaldemoze (S&D, Dānija) sacīja: “Es lepojos ar šo parlamentu, ka mēs varam kopīgi aizstāvēt nepilngadīgos tiešsaistē. Kopā ar stingru un konsekventu Digitālo pakalpojumu likuma piemērošanu šie pasākumi ievērojami paaugstinās bērnu aizsardzības līmeni. Beidzot mēs novelkam robežu. Mēs skaidri sakām platformām: jūsu pakalpojumi nav radīti bērniem. Un eksperiments ar to beidzas.”
Pamatinformācija
Ziņojums atsaucas uz pētījumu, kurā secināts, ka 97% jauniešu izmanto internetu katru dienu un 78 % jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem pārbauda savas ierīces vismaz reizi stundā. Cits pētījums liecina, ka katram ceturtajam jaunietim ir raksturīga problemātiska vai disfunkcionāla viedtālruņa lietošana, t. i., uzvedība, kas līdzinās atkarībai.
Saskaņā ar 2025. gada Eirobarometra aptaujas datiem vairāk nekā 90 % eiropiešu uzskata, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, jo īpaši saistībā ar sociālo mediju negatīvo ietekmi uz bērnu mentālo veselību (93 %), iebiedēšanu tiešsaistē (92 %) un nepieciešamību ierobežot piekļuvi vecumam neatbilstošam saturam (92 %).
Dalībvalstis jau sāk rīkoties un veic tādus pasākumus kā vecuma ierobežojumi un vecuma pārbaudes sistēmas.
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk