SEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā

SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā. SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādās un apkalpos klientus tāpat kā līdz šim.
“SEB bankas ambīcija ir būt labākajam finanšu padomdevējam un nodrošināt saviem klientiem tirgū plašāko piekļuvi finansējumam. Mūsu klienti visās Baltijas valstīs aug, un mēs pielāgojamies viņu vajadzībām. Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā,” stāsta SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa (Niina Aikas).
Jaunā juridiskā struktūra dos ieguvumus arī SEB bankas klientiem – privātpersonām visā Baltijā. ”Vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus. SEB bankai ir ilgtermiņa mērķi Baltijas reģionā, un banka ir apņēmības pilna turpināt šeit attīstīt savu darbību,” norāda N. Eikesa.
SEB bankas vadītāja Latvijā Ieva Tetere uzsver, ka “šis ir pamatots solis, kas jāsper, lai nodrošinātu tālāku biznesa izaugsmi. Finanšu nozare ir ļoti uzraudzīta, un prasības arvien turpina augt. Šīs pārmaiņas sekmēs bankas izaugsmi, jo ļaus būtiski vienkāršot uzraudzības un ziņošanas procesus. Tas nozīmē, ka varēsim veltīt vairāk laika un enerģijas savu klientu vajadzībām, vēlmēm un jaunu risinājumu ieviešanai – klienti sajutīs, ka bankas lēmumi tiek pieņemti ātrāk un tuvāk katra vajadzībām.”
Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus – katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un ECB atļaujas –, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027. gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.
Vēl par tēmu:
Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālāk