SEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā

SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā. SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādās un apkalpos klientus tāpat kā līdz šim.
“SEB bankas ambīcija ir būt labākajam finanšu padomdevējam un nodrošināt saviem klientiem tirgū plašāko piekļuvi finansējumam. Mūsu klienti visās Baltijas valstīs aug, un mēs pielāgojamies viņu vajadzībām. Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā,” stāsta SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa (Niina Aikas).
Jaunā juridiskā struktūra dos ieguvumus arī SEB bankas klientiem – privātpersonām visā Baltijā. ”Vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus. SEB bankai ir ilgtermiņa mērķi Baltijas reģionā, un banka ir apņēmības pilna turpināt šeit attīstīt savu darbību,” norāda N. Eikesa.
SEB bankas vadītāja Latvijā Ieva Tetere uzsver, ka “šis ir pamatots solis, kas jāsper, lai nodrošinātu tālāku biznesa izaugsmi. Finanšu nozare ir ļoti uzraudzīta, un prasības arvien turpina augt. Šīs pārmaiņas sekmēs bankas izaugsmi, jo ļaus būtiski vienkāršot uzraudzības un ziņošanas procesus. Tas nozīmē, ka varēsim veltīt vairāk laika un enerģijas savu klientu vajadzībām, vēlmēm un jaunu risinājumu ieviešanai – klienti sajutīs, ka bankas lēmumi tiek pieņemti ātrāk un tuvāk katra vajadzībām.”
Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus – katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un ECB atļaujas –, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027. gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk