Sāk ražot vafeles bez transtaukiem
Uzņēmumi Laima un Staburadze sāk ražot jogurta vafeles bez transtaukskābēm, un, informējot par to pircējus, izveidojuši asprātīgu vafeļu iepakojumu – uz tā redzams profesors ar lupu rokā.
Kā zināms, šovasar izcēlās liels skandāls, pateicoties dāņu profesora Stēna Stendera paziņojumam par vafeļu kaitīgumu. Profesors visā pasaulē pēta transtauku saturu pārtikas produktos, lielākoties vafelēs un ātro uzkodu restorānos piedāvātajā pārtikā. Skandāls vainagojies ar plašām diskusijām sabiedrībā par to, kas vispār ir transtaukskābes un ko tās nodara veselībai. Tas arī raisīja neapmierinātību Latvijas ražotājos, jo tieši viņu virzienā tika raidīti pārmetumi par transtauku izmantošanu pārtikas ražošanā.
Diskusijas vainagojušās arī ar jauniem produktiem. Patērētāju interesēs NP Foods grupas uzņēmumi Laima un Staburadze izveidojuši veselīgāku saldumu apakšzīmolus. Uzņēmumi no ražošanas prakses izslēguši sintētiskās krāsvielas un no šāgada septembra transtaukskābju daudzums produktos tiek samazināts līdz 0%, izvēloties augu taukus, kas dod iespēju izslēgt transtaukskābes no produkta. Tāpat kā līdz šim, šīs izejvielas ražotājs ir Zviedrijas un Dānijas kopuzņēmums. Staburadzes kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas ar uztura speciālistiem. «Ar šo nomainīto izejvielu uzsveram, ka spējam operatīvi reaģēt un piedāvāt patērētājiem vēl augstākas kvalitātes produktu,» saka V. Smilga. Vafeles tiek eksportētas uz septiņām pasaules valstīm, tostarp, Lielbritāniju un Vāciju. Lai arī vafelēm bez transtaukskābēm būtu jāmaksā vairāk, uzņēmums sola nepaaugstināt cenu, jo, lai arī patērētāji ir orientēti uz arvien kvalitatīvāku produktu iegādi, reālā pirktspēja atpaliek.
«Šādas sociāli atbildīgas uzņēmuma politikas īstenošanas rezultātā ieguvēji ir visi – pircēji, pats ražotājs un arī valsts, tādēļ aicinu arī citus pārtikas ražotājus meklēt veidus, kā savu produkciju pilnveidot atbilstoši sabiedrības veselības interesēm,» pēc ražotnes apmeklējuma norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk