Sāk ražot vafeles bez transtaukiem
Uzņēmumi Laima un Staburadze sāk ražot jogurta vafeles bez transtaukskābēm, un, informējot par to pircējus, izveidojuši asprātīgu vafeļu iepakojumu – uz tā redzams profesors ar lupu rokā.
Kā zināms, šovasar izcēlās liels skandāls, pateicoties dāņu profesora Stēna Stendera paziņojumam par vafeļu kaitīgumu. Profesors visā pasaulē pēta transtauku saturu pārtikas produktos, lielākoties vafelēs un ātro uzkodu restorānos piedāvātajā pārtikā. Skandāls vainagojies ar plašām diskusijām sabiedrībā par to, kas vispār ir transtaukskābes un ko tās nodara veselībai. Tas arī raisīja neapmierinātību Latvijas ražotājos, jo tieši viņu virzienā tika raidīti pārmetumi par transtauku izmantošanu pārtikas ražošanā.
Diskusijas vainagojušās arī ar jauniem produktiem. Patērētāju interesēs NP Foods grupas uzņēmumi Laima un Staburadze izveidojuši veselīgāku saldumu apakšzīmolus. Uzņēmumi no ražošanas prakses izslēguši sintētiskās krāsvielas un no šāgada septembra transtaukskābju daudzums produktos tiek samazināts līdz 0%, izvēloties augu taukus, kas dod iespēju izslēgt transtaukskābes no produkta. Tāpat kā līdz šim, šīs izejvielas ražotājs ir Zviedrijas un Dānijas kopuzņēmums. Staburadzes kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas ar uztura speciālistiem. «Ar šo nomainīto izejvielu uzsveram, ka spējam operatīvi reaģēt un piedāvāt patērētājiem vēl augstākas kvalitātes produktu,» saka V. Smilga. Vafeles tiek eksportētas uz septiņām pasaules valstīm, tostarp, Lielbritāniju un Vāciju. Lai arī vafelēm bez transtaukskābēm būtu jāmaksā vairāk, uzņēmums sola nepaaugstināt cenu, jo, lai arī patērētāji ir orientēti uz arvien kvalitatīvāku produktu iegādi, reālā pirktspēja atpaliek.
«Šādas sociāli atbildīgas uzņēmuma politikas īstenošanas rezultātā ieguvēji ir visi – pircēji, pats ražotājs un arī valsts, tādēļ aicinu arī citus pārtikas ražotājus meklēt veidus, kā savu produkciju pilnveidot atbilstoši sabiedrības veselības interesēm,» pēc ražotnes apmeklējuma norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk