Sāk ražot vafeles bez transtaukiem
Uzņēmumi Laima un Staburadze sāk ražot jogurta vafeles bez transtaukskābēm, un, informējot par to pircējus, izveidojuši asprātīgu vafeļu iepakojumu – uz tā redzams profesors ar lupu rokā.
Kā zināms, šovasar izcēlās liels skandāls, pateicoties dāņu profesora Stēna Stendera paziņojumam par vafeļu kaitīgumu. Profesors visā pasaulē pēta transtauku saturu pārtikas produktos, lielākoties vafelēs un ātro uzkodu restorānos piedāvātajā pārtikā. Skandāls vainagojies ar plašām diskusijām sabiedrībā par to, kas vispār ir transtaukskābes un ko tās nodara veselībai. Tas arī raisīja neapmierinātību Latvijas ražotājos, jo tieši viņu virzienā tika raidīti pārmetumi par transtauku izmantošanu pārtikas ražošanā.
Diskusijas vainagojušās arī ar jauniem produktiem. Patērētāju interesēs NP Foods grupas uzņēmumi Laima un Staburadze izveidojuši veselīgāku saldumu apakšzīmolus. Uzņēmumi no ražošanas prakses izslēguši sintētiskās krāsvielas un no šāgada septembra transtaukskābju daudzums produktos tiek samazināts līdz 0%, izvēloties augu taukus, kas dod iespēju izslēgt transtaukskābes no produkta. Tāpat kā līdz šim, šīs izejvielas ražotājs ir Zviedrijas un Dānijas kopuzņēmums. Staburadzes kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka produktu izstrādē uzņēmums sadarbojas ar uztura speciālistiem. «Ar šo nomainīto izejvielu uzsveram, ka spējam operatīvi reaģēt un piedāvāt patērētājiem vēl augstākas kvalitātes produktu,» saka V. Smilga. Vafeles tiek eksportētas uz septiņām pasaules valstīm, tostarp, Lielbritāniju un Vāciju. Lai arī vafelēm bez transtaukskābēm būtu jāmaksā vairāk, uzņēmums sola nepaaugstināt cenu, jo, lai arī patērētāji ir orientēti uz arvien kvalitatīvāku produktu iegādi, reālā pirktspēja atpaliek.
«Šādas sociāli atbildīgas uzņēmuma politikas īstenošanas rezultātā ieguvēji ir visi – pircēji, pats ražotājs un arī valsts, tādēļ aicinu arī citus pārtikas ražotājus meklēt veidus, kā savu produkciju pilnveidot atbilstoši sabiedrības veselības interesēm,» pēc ražotnes apmeklējuma norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk