Saeimas komisija: FKTK jābūt pārliecinātai par banku spēju izdzīvot

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKT) uzdevums ir būt pārliecinātiem, ka banka ne tikai sola, bet arī var izdzīvot, neskatoties uz tirgus izmaiņām, uzsvēra Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Komisijas deputāti tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu aktuālos banku un apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītājus.
FTKT pārstāvji deputātiem norādīja, ka pēdējos gados bankās sarucis nerezidentu ieguldījumu skaits, savukārt rezidentu ieguldījumu apjoms ir stabils. Ja 2015.gadā iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi veidoja vien apmēram 65 procentus no kopējā noguldījumu apjoma, tad šogad šāda veida noguldījumi veido jau apmēram 90 procentus. Tāpat sarucis ārvalstu klientiem izsniegto kredītu skaits.
“Jums jābūt drošiem, ka tie ārvalstu klienti, kuri ir bankai, ir dzīvot spējīgi un šie darījumi neapdraud rezidentus, kas arī ir noguldījuši līdzekļus bankās,” sēdē FKTK pārstāvjiem uzsvēra A.Bērziņš, atgādinot, ka prognozes par situāciju nozarē jāizsaka piesardzīgi, lai neatkārtotos iepriekš piedzīvotās banku krīzes.
Pelnītspējas kritums banku, kuras galvenokārt apkalpo ārvalstu klientus, iezīmē nepieciešamību veikt šo banku biznesa modeļu un stratēģiju pārskatīšanu, atzina FKTK pārstāvji. Viņi arī norādīja – stingrākas prasības un labi peļņas rādītāji iepriekšējos gados ir sekmējuši kapitāla rādītāju uzlabošanos, nodrošinot augstu iespējamo zaudējumu absorbēšanas spēju. Līdz šim likvīdie aktīvi bijuši pietiekoši, lai segtu noguldījumu samazinājumu, būtiski neietekmējot banku likviditātes rādītājus.
Savukārt, runājot par apdrošināšanas tirgu Latvijā, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji norādīja, ka Latvijā pašlaik darbojas sešas apdrošināšanas sabiedrības un 11 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Tās ir labi kapitalizētas, ievērojami pārsniedzot minimālo prasību. Izaugsmi nozarē veicinājusi sabiedrību darbības paplašināšana ārvalstīs, OCTA cenu pieaugums un dzīvības apdrošināšanas produktu attīstība.
Lai labāk vērtētu banku nozares izmaiņu ietekmi, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Finanšu ministrijai lūdza sagatavot informāciju par nerezidentu darījumu samazināšanās ietekmi uz valsts budžetu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk