Saeimas komisija 1. lasījumā atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajam lasījumam atbalstītais nākamā gada valsts budžeta un tā ietvara 2024., 2025. un 2026. gadam likuma projekts.
Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
2024.gada valsts budžets, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, hibrīdkara apdraudējumu un ekonomiskos izaicinājumus, veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Tādēļ papildu investīcijas drošībā, izglītībā un veselībā ir ieguldījums mūsu līdzcilvēkos, lai mēs būtu stipri pret dažādiem satricinājumiem un izaicinājumiem, pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus paredzēts novirzīt iekšējās un arējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2024.gadā papildus 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildus līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildus līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.
Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.
No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.
Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.
Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25 un 40 procentu – vietā paredzēta likme 25 procentu apmērā no apgrozījuma.
Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.
Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā.
Budžeta komisija lūgs Saeimu 2024. gada valsts budžeta likuma projektu atzīt par steidzamu, pirmajā lasījumā to skatīt 16. novembrī, bet galīgajā lasījumā – 7. decembrī, informē J.Reirs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima turpina skatīt 2024. gada valsts budžetu
Saeima piektdien galīgajā lasījumā turpina skatīt 2024. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus. Pirmajā budžeta skatīšanas dienā Saeima izskatīja 18 no 19 pavadošajiem...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies sals, nākamnedēļ gaidāms siltāks laiks
Nākamnedēļ, Latvijā pastiprinoties ciklonu darbībai un ieplūstot siltākai gaisa masai no rietumiem, gaisa temperatūra paaugstināsies, un jau atkal gaidāms nokrišņiem bagāts laiks. Brīvdienās...
Lasīt tālākŠuvajevs: Viens no svarīgākajiem aspektiem bija pārliecināties, ka no hipotekāro kredītņēmēju puses atbalsta mehānisms ir pēc iespējas vienkāršāks
Svarīgākais, ka atbalsta risinājums kredītņēmējiem ir vienkāršs, LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks...
Lasīt tālākReirs: 70-80 % no opozīcijas priekšlikumiem – tie nav opozīcijas priekšlikumi, tie ir valdības priekšlikumi
Lieli līdzekļi ir paredzēti investīcijām, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV). "Ir nozares,...
Lasīt tālākHipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs 30% no kopējiem procentu maksājumiem
Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, noteic Saeimā trešdien, 6. decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību...
Lasīt tālākVīksna: Nākamā gada valsts budžets nav vērsts uz ilgtspēju
Prioritāte numur viens ir darbaspēka nodokļu konkurētspēja, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna. ""Apvienotā saraksta"...
Lasīt tālākGlobālā ekonomiskā vide joprojām sarežģīta
Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu...
Lasīt tālākAbu Meri neatbalsta iecere ģimenes ārstiem piekto dienu nedēļā strādāt par maksu
Ģimenes ārstu iecere no 1. janvāra strādāt četras valsts apmaksātas darba dienas un piekto par maksu nav pieņemama, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina veselības ministrs...
Lasīt tālākRīgas dome: Ārpakalpojuma veiktie pilsētas ziemas uzturēšanas darbi nav apmierinoši
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange sasauca sapulci par šajā ziemā pilsētas uzturēšanas darbos konstatētajiem trūkumiem. Neapmierinoši ir SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietu...
Lasīt tālākBijušais NBS komandieris: Ukrainai joprojām nav visu to spēju, kas nepieciešamas, lai uzvarētu karā pret Krieviju
Eiropa un NATO nav spējusi pilnvērtīgi novērtēt Krievijas slēpto potenciālu, šorīt “Rīta Panorāmā” pauda bijušais Latvijas armijas komandieris Juris Maklakovs. "Ir sākusies otrā...
Lasīt tālāk