• Tweet

Pēc Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK iniciatīvas 23 Saeimas deputāti vērsās pie Eiropas Komisijas ar iesniegumu, aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu. Saeimas deputāti iebilst pret Eiropas Komisijas veiktajām darbībām un politisko retoriku un lūdz pārtraukt visas turpmākās darbības šajā jautājumā līdz Eiropas Kopienu tiesas (EKT) lēmuma saņemšanai par patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma likumību.

2015. gada 22. septembrī, neņemot vērā Višegradas valstu (Polijas, Ungārijas, Slovākijas un Čehijas) iebildumus, Eiropas Savienības valstis ar kvalificēto balsu vairākumu pieņēma lēmumu par 120 000 patvēruma meklētāju pārdali starp visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neilgi pēc lēmuma pieņemšanas, Slovākija un Ungārija vērsās EKT, apstrīdot šī lēmuma un pārvietošanas mehānisma likumību.

Ungārijas un Slovākijas iesniegtajā sūdzībā izklāstītas dažādas 2015. gada 22. septembrī pieņemtajā lēmumā atrodamās procesuālās kļūdas, uzsverot, ka lēmumam ir leģislatīvs raksturs, līdz ar to tas būtu bijis jāskata ierastajā ES likumdošanas procesā. Tāpat Ungārijas un Slovākijas sūdzībā uzsvērta nostāja, ka migrācijas politika ir nacionālo valstu kompetencē, un aicināts atcelt patvēruma meklētāju pārdales lēmumu un procesus. Paredzēts, ka EKT tiesas ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) savu juridisko atzinumu par lietu sniegs š. g. 26. jūlijā, savukārt galīgais spriedums gaidāms līdz gada beigām. Ja tiesa lems, ka patvēruma meklētāju pārdales mehānisms patiesi ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ES nāksies pārskatīt un pārstrādāt tās migrācijas politiku. Šāda lēmuma gadījumā arī sankcijas pret valstīm, kuras neizmanto šo potenciāli pretlikumīgo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu, būtu nelikumīgas. Gan Ungārija, gan Slovākija ir paziņojušas, ka tās pieņems EKT spriedumu un rīkosies atbilstoši tās lēmumam.

Saeimas deputāti vēstulē mudina Eiropas Komisiju pārtraukt visas turpmākās darbības attiecībā uz pārkāpumu procedūru veikšanu un sankciju noteikšanu līdz EKT sprieduma pasludināšanai, lai tā uzsvērtu procesuālo darbību likumību. Tāpat deputāti mudina Eiropas Komisiju apsvērt tos ieguldījumus un solidaritāti, ko Polija, Ungārija un Čehija ir izrādījušas migrācijas krīzes risināšanā: “Mēs vēlētos uzsvērt, ka neviena no ES dalībvalstīm līdz šim nav izpildījusi savas saistības, kas izriet no 2015. gada lēmumiem par patvēruma meklētāju pārvietošanu – līdz šim iesaistītās dalībvalstis ir izpildījušas mazāk nekā trešdaļu no visām likumīgi paredzētajām saistībām. Turklāt Austrija, kas līdz šim nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju, nav tikusi pakļauta nekādām pārkāpumu procedūrām.”

Paziņojumā tāpat uzsvērts, ka deputāti uzskata, ka šīs pārkāpumu procedūras pret trīs Višegradas valstīm tiek politizētas, un ka tās tikai vairos eiroskepticismu šajās valstīs un padziļinās plaisu starp ES dalībvalstīm, tā radot riskus veiksmīgai ES attīstībai nākotnē. Noslēgumā deputāti atgādina, ka Eiropas Savienība tika izveidota kā neatkarīgu valstu savienība, un jebkādiem lēmumiem saistībā ar migrācijas politiku būtu jābūt balstītiem brīvprātīguma, nevis vairākuma gribas uzspiešanas principos.

Iesniegumu Eiropas Komisijai kopumā parakstījuši 23 Saeimas deputāti.

Foto: Saeimas kanceleja