• Tweet

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās Trasta komercbankas vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma “Nekā Personīga” rīcībā esošā informācija. Tiesībsargi ir pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

Kopš pagājušās sestdienas, kad Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču atgriežamies no Madrides Rīgas lidostā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, versijas reizē arī Eiropas centrālās bankas padomes locekļa Rimšēviča aizturēšanas iemesliem minētas vairākas.

Pats Rimšēvičs notikušajā saskata divu Latvijas banku koordinētu sazvērestību. Apvainojumus Rimšēvičam vairākus gadus ilgušā kukuļu izspiešanā aģentūrai Associated press šonedēļ izteica Norvic Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Britu pavalstniecībā nonākušais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs detalizēti apraksta, kā vairākkārt ticies ar Rimšēviču, kā ar viņa sabiedrotā Renāra Kokina starpniecību prasīti 100 tūkstoši eiro katru mēnesi par saudzīgāku attieksmi no banku uzraugu puses.

Guseļņikovs, kurš savulaik piedalījies Krievijas populārajā televīzijas spēlē “Kas, kur, kad” kopā Krievijas bagātākās ģimenes Gucerijevu dēlu Saīdu vadījis vienu no lielākajām Krievijas bankām „BINBank”. Latvijā Guseļņikovs Norvik banku iegādājās 2013.gadā un no uzraugiem smagāko sodu saņēmis pērn par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu. Pērn decembrī Guseļņikovs vērsās starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, aprakstot korupciju Latvijas finanšu vidē, kas neļauj viņam strādāt. Tā kā Guseļņikova faktu izklāsts nemitīgi mainās, nav skaidrs, vai smagie apvainojumi nav taktika, lai prāvu vinnētu un iegūtu kompensāciju no Latvijas. Rimšēvičs atklāj, ka ir ticies ar Guseļņikovu vairākkārt, lai gan banku uzraudzība neietilpst Latvijas bankas prezidenta pilnvarās.

Rimšēvičs no augstā amata neatkāpsies. Kā iemeslu viņš min tiesvedību ar Norvik, kur var sniegt neatsveramu palīdzību.

“Nekā personīga” noskaidroja, ka ne Rimšēvičs, ne kāds cits no Latvijas bankas nav Valsts kancelejas vadītajā darba grupā, kas strādā pie šīs tiesvedības.

“Darba grupa darbojas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, Latvijas Bankas pārstāvju šeit nav, attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu jautājumu es nekomentēšu,” raidījumam norāda Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Associated press rakstā Guseļņikova stāstītajam līdzās publicēta arī kāda iespējams 2010.gadā uzņemta fotogrāfija. Tajā redzams Rimšēvičš Krievijā medību namiņā draudzīgā atmosfērā kopā ar Krievijas ieroču ražotnes vadītāju Dmitriju Pilščikovu. Viņa boss savulaik bija Sergejs Čemezovs, sens Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs. Rimšēvičs apstiprināja, ka izklaides braucienā makšķerēt Kamčatkā bijis divreiz, taču Pilščikova vārds viņam ir svešs un fotogrāfija iespējams esot falsifikācija. Nekā personīga zināms, ka Rimšēviča pielaide valsts noslēpumam šīs fotogrāfijas dēļ jau reiz apspriesta, bet toreiz nav saskatīts pamats pielaides atņemšanai.

“Kuluāros ir izskanējis viedoklis, par to, ka Rimšēviča kungam ir nepilsoņa pase. Šodien es varu teikt, ka ir noskaidrots, ka viņam nav nepilsoņa pase, viņam ir dienesta pase un pilsoņa pase, bet tas tiek tiražēts kulāros, ik pa brīdim no šiem kulāriem kaut kas parādās publiskajā telpā un tad, protams, rodas neziņa, nesapratne, nu, tāda saasināta situācija viennozīmīgi šobrīd,” komentē Satversmes aizsardzības birojs.

“Nekā personīga” zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas “Moduls Rīga”, vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Vaicāts, vai otra Rimšēviča kriminālprocesā aizturēta persona ir uzņēmējs Māris Martinsons, KNAB vadītājs Jēkabs Straume to apstiprina norādot, ka Martinsonam inkriminēti krimināllikuma panti 320. 4. daļa – un krimināllikuma 20. pants 4. daļa. Līdzdalība un atbalstīšana.

Martinsons nav tikai būvnieks. Partijām tuvu stāvošā uzņēmēja vārds izskanējis daudzos darījumos. Viņam nav svešs arī banku sektors, jo Martinsons vēlējās nopelnīt Citedales bankas pārdošanā, taču specdienesti reputācijas dēļ Martinsonu pie šī darījuma nepielaida. Mums zināms, ka KNAB lietas materiālos atrodama saruna, kā Martinsons ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču kārto naudas lietas. Un tam var būt saistība ar savulaik grūtībās nonākušo, taču tolaik vēl strādājošo Trasta komercbanku.

Par 2013.gada notikumiem liecības Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei uzrakstījuši Trasta komercbankas kādreizējais valdes loceklis Viktors Ziemelis. Un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters. Vai bankas cilvēku atmiņām, varētu būt kāds sakars ar tikko brīvībā palaisto Trasta komercbankas likvidācijā strādājošo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, nav zināms. Banku slēdza 2016.gada sākumā un par tās likvidatoru iecēla Sprūdam tuvu stāvošo administratoru Ilmāru Krūmu.

Rimšēvičs divas reizes krimināli sodīto Māri Martinsonu pazīst piecpadsmit gadu. Tieši tik sen Rimšēviča tuva drauga Andra Kreislera būvfirmu “Velve” nopirka Māris Martinsons.

Rimšēvičs apgalvo, ka viņa izolēšana noorganizēta augstākajos varas ešalonos. Tikmēr kukuļošanas krimināllietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgnena stāsta, ka kratīšana viņa darba vietā un mājās, kā arī Rimšēviča aizturēšana notikusi likumīgi.

“No šāda viedokļa tad es esmu iepazinusies un zinu šīs lietas materiālus, un uzskatu, ka šīs darbības ir pamatotas un ir tieši likumīgas.”

Ne specdienesta vadītājs, ne premjers Rimšēviča teiktajam par uzbrukumu Latvijas valstij nepiekrīt. Par plānotajām operācijām premjers zinājis nedaudz iepriekš un tiesībsargu darbam uzticas.

“Runāt par, nu, uzbrukumu valstij, vai uzbrukumu valsts drošībai, vai tik skaļos vārdos kā finanšu sektora sistēmas apzinātu graušanu, es atturētos no tik, tik, tik krasiem paziņojumiem un vērtējumiem, jo ir jāsaprot tas, ka, jā, ir krimināllietas, kuras izmeklē tiesībsargājošās iestādes, ir ļoti daudz publiski paziņojumi, bet tā būtiskākā iezīme ir tā, ka paziņojumi, kas izskan publiski ir ļoti,ļoti pretrunīgi, līdz ar to ir daudz , daudz kas jāvērtē (…) Šajā brīdī, es domāju,ka runāt par tādu nopietnu uzbrukumu, vai apdraudējumu valsts iekārtai, finanšu sistēmai tas ir pārāk, pārāk kategoriski apgalvot, tie ir pārāk kategoriski apgalvojumi, vismaz no tā, redzes viedokļa, kā Satversmes aizsardzības birojs to vērtē,” norāda SAB biroja priekšnieks Jānis Maizītis.

“Stiprā valstī, un es skaitu, ka mēs tādi esam, stiprā demokrātiska valstī, ka viena cilvēka faktors varētu kaut kā nospēlēt, pat, ja viņš ir ļoti augsta amatpersona, tāpēc es visā šajā stāstā esmu ļoti kategorisks pret tiem uzstādījumiem un pārmetumiem, ka mums būtu jāgaida kaut kas, KNAB’am būs jāgaida, ka ne brīdis, varbūt ne tas cilvēks, un, man šķiet, ja ir pārkāpums, tad ir pārkāpums un viņš ir jāizmeklē,” uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Raidījumam zināms, ka pie Rimšēviča privātmājas Langstiņos šonedēļ redzēta automašīna ar ASV vēstniecības numuriem. Bankas prezidents nevēlējās nedz apspriest sarunas saturu, nedz arī to, vai diplomāti lūdza viņam amatu atstāt.

“Nekā Personīga” izdevās šodien sazināties ar Trasta komercbankas bijušo īpašnieku Igoru Buimisteru, viņš ne apstiprināja, ne noliedza par savu iesniegumu policijā. Viņš vecus notikumus ap Trasta komercbanku negribot komentēt.

Foto: Saeimas kanceleja